Pirmo reizi mūsu valsts vēsturē notiks Latvijas Kērlinga asociācijas rīkotās sacensības – tās norisināsies 24. un 25. novembrī Jelgavas Ledus hallē.
Pirmo reizi mūsu valsts vēsturē notiks Latvijas Kērlinga asociācijas rīkotās sacensības – tās norisināsies 24. un 25. novembrī Jelgavas Ledus hallē.
Sacensībās piedalīsies divi Baltkrievijas Kērlinga asociācijas Minskas klubi, kas jau guvuši zināmu pieredzi šajā sporta veidā, ko nevar teikt par mūsu valsti pārstāvošajām komandām: Latvijas, Rīgas un Jelgavas kērlinga klubiem.
Katrai lielai lietai ir sākums, un nu ir tā reize, kad varam gūt kādu praktisku paraugstundu, vienlaicīgi dodot iespēju interesentiem pavērot, kā tas viss notiek dzīvē, kā sportisti saka, būs iespēja redzēt šahu uz ledus.
Kērlings ir spēle, kas radusies samērā senā pagātnē, jau 16. gs. sākumā Skotijā. Manāmu uzplaukumu tas piedzīvoja pagājušā gadsimta beigās un tika iekļauts arī Nagano ziemas olimpiskajās spēlēs. Jādomā, ka nākotnē šī spēle kļūs iecienīta arī jelgavnieku vidū, jo mums tagad būs iespējas nodarboties ar šo interesanto un aizraujošo sporta veidu.
Kērlings uz ledus spēlē divas komandas (vienā ir četri spēlētāji). Spēles mērķis ir virzīt savus akmeņus (speciāli sporta rīki, izgatavoti no granīta, ap 20 kg smagi) tuvāk centra zonai (tā saucamajai «mājai»), kas līdzīgi šaušanas mērķiem apzīmēta ar apļiem uz ledus virsmas.
Pēc visu akmeņu izspēlēšanas komanda, kurai tie atrodas vistuvāk «mājas» centram, iegūst lielāku punktu skaitu un uzvar attiecīgajā spēles daļā. Spēle parasti sastāv no astoņām līdz desmit daļām. Kopējais punktu skaits atbilst kopējam akmeņu skaitam, kas atrodas tuvāk «mājas» centram. Uzvar komanda, kurai kopsummā ir vairāk punktu (spēle ilgst aptuveni 2,5 stundas).
Akmeņus nestumj taisni. Tie tiek virzīti ar apļveida kustību, un, pateicoties kontaktam ar ledu, kustas gar līko līniju. Kad akmens slīd uz ledus, pretējās komandas spēlētājiem ir atļauts «slaucīt» vai «berzēt» ledu ar īpašu slotu rīka priekšā, lai mēģinātu kontrolēt tā virzīšanās ātrumu un virzienu, darot visu, lai akmeni novirzītu savai komandai vēlamajā vietā. Berzējot ledus tiek sasildīts, veicinot tā kušanu, tādējādi rodas ūdens kārtiņa, kas samazina berzi starp akmeni un ledu.
Kērlings ir izveicīga precizitātes (nozīme ir centimetriem 40 metru garajā laukumā), kā arī fiziskās izturības spēle («slaucīšanai» un «berzēšanai» vajadzīgs spēks).
Slidināmā kērlinga bumba ir visai iespaidīga – aptuveni 30 cm diametrā un 20 kg smaga, turklāt vairāk nekā 130 gadu to ražo tikai vienā uzņēmumā pasaulē – Skotijas «Gay Bonspiel Company»
Sacensību galvenie rīkotāji ir Latvijas Kērlinga asociācijas prezidents Jānis Ozollapa, asociācijas ģenerālsekretāre Līga Smeltere un Jelgavas Kērlinga kluba prezidente Iveta Ozollapa.
Savulaik skoti kērlingu spēlēja uz aizsalušu upju un ezeru ledus. Kāpēc gan Latvijā nevarētu pamēģināt to pašu? Ir sācies jauns gadsimts, un arī sportā vajadzētu ieviest ko jaunu. Tātad uz tikšanos Ledus hallē!
