Nu jau pirms kāda laika skandalozais apgāds «Vieda» ar tās vadītāju Aivaru Gardu priekšgalā izsludināja savu trešo konkursu, kura sauklis ir «Latvija bez homoseksuālisma».
Nu jau pirms kāda laika skandalozais apgāds «Vieda» ar tās vadītāju Aivaru Gardu priekšgalā izsludināja savu trešo konkursu, kura sauklis ir «Latvija bez homoseksuālisma». Tas neizbrīna, jo apgāds pasācis specializēties uz naida kurināšanu starp dažādām sabiedrības grupām un minoritātēm. Krievijas Ārlietu ministrija iepriekšējās šā apgāda aktivitātes novērtēja kā rusofobiskas un šovinistiskas, bet par pēdējām sašutumu paudušas Latvijas geju tiesību aizstāvju organizācijas un atsevišķi Saeimas deputāti. Lai labāk uztvertu šīs lietas kontekstu, nedaudz atgādināšu apgāda ievērojamākās aktivitātes. Proti, pirmais «Viedas» izsludinātais konkurss bija nacionāli orientētu jauniešu sacerējumu apkopošana. Piedāvātie sacerējumu temati, maigi izsakoties, bija krasi labēji orientēti. Savukārt otrais konkurss bija aicinājums izstrādāt likumprojektu «Par Latvijas dekolonizāciju», kā arī papildināt Krimināllikumu ar pantu «Par atteikšanos no Latvijas dekolonizācijas».
It kā jau arī trešo «Viedas» konkursu varētu uztvert kā kārtējo šīs organizācijas šovinistisko ākstīšanos, piemēram, EDSO misija Latvijā «Viedas» aktivitātes nodēvēja vienkārši par bezgaumību. Protams, nedrīkst atmest domu, ka tas var būt arī pārdomāts mārketings («a la» V.Žirinovskis), kura mērķis ir piesaistīt pēc iespējas plašākas publikas uzmanību ar skandaloziem izlēcieniem, lai vēlāk gūtu peļņu, pārdodot savas grāmatas. To apliecināja arī «Viedas» populārā grāmata «Latvieti, nepadodies!», no kuras tika gūta peļņa daudzu tūkstošu latu apmērā. Protams, apgāds «Vieda», izsludinot savu antihomoseksuālisma konkursu akciju, A.Gardas personā apelē pie tādām demokrātijas pamatvērtībām kā vārda brīvība, tiesības paust savu viedokli, aicinot ikkatru piedalīties konkursā un publiski paust savu nezin kāpēc tikai «noraidošo» attieksmi pret homoseksuālismu. Taču vērā jāņem fakts, ka jau paša konkursa stratēģija ir vērsta noliedzoši, proti, tas ir aicinājums paust negatīvu attieksmi pret homoseksuālismu, nevis aicinājums uz diskusiju par šo Latvijā vēl tik neskaidro problēmu, ja to vispār var saukt par problēmu. Šāda apgāda «Vieda» pozīcija ir vairāk nekā nekorekta, jo jau «a priori» tiek pieņemts, ka sabiedrībā valda negatīva attieksme pret homoseksuālismu. Turklāt netiek pieļauta iespēja diskutēt par to, bet tikai pazemot un noniecināt homoseksuāli orientētos sabiedrības pārstāvjus. Šī problēma ir aktuāla arī tajā kontekstā, ka Latvijai vēl joprojām ir būtisks jautājums par viendzimuma personu savstarpējo partnerattiecību reģistrāciju. Saeima atzina, ka sabiedrība vēl nav gatava akceptēt homoseksuālo pāru kopdzīves oficiālu reģistrēšanu un noraidīja piedāvāto likumprojektu. Taču tas gan neatrisina problēmu kopumā. Īpaši ES valstu un cilvēktiesību pārstāvju organizāciju ieteikumu kontekstā.
Bez tam savu atbalstu un līdzdalību šajā konkursā apstiprinājuši arī tādi reliģisko konfesiju pārstāvji kā katoļu baznīcas arhibīskaps kardināls J.Pujats un luteriskās baznīcas arhibīskaps J.Vanags. Kā J.Pujats, tā arī J.Vanags piekrituši publicēt savus rakstus apgāda «Vieda» janvārī izdodamajā grāmatā «Latvija bez homoseksuālisma». Visai dīvaini, ka šie godājamie baznīctēvi piekrituši piedalīties tādas grāmatas tapšanā, kuras acīmredzams mērķis ir naida un neiecietības kurināšana pret seksuālo minoritāšu pārstāvjiem. Turklāt tā ir kārtējā baznīcas iejaukšanās sociālpolitisko jautājumu risināšanā, jo ir grūti šos divu lielāko reliģisko konfesiju vadītājus uzlūkot kā privātpersonas atrauti no viņu ieņemamajiem amatiem. Gandrīz droši var apgalvot, ka arhibīskapu paustā nostāja pret homoseksuālismu būs asa, nosodoša un neizprotoša. Tas tikai sarežģīs jautājumus, kas saistīti ar seksuālo minoritāšu tiesībām un to integrāciju sabiedrībā. Jo vairāk sabiedrībā ievērojami cilvēki (par tādiem noteikti jāuzskata iepriekšminētie reliģisko konfesiju pārstāvji) popularizēs homofobiju, tas ir, bailes un neiecietību pret homoseksuālistiem, jo tālāk mēs būsim no patiesas izpratnes par cilvēktiesībām, kas atzītas par vienu no galvenajām Rietumu demokrātijas vērtībām. Patiesībā būs visai grūti izskaidrot Eiropas cilvēktiesību aizstāvju institūcijām, kāpēc Latvijā atklāti tiek propagandēts naids pret seksuālo minoritāšu pārstāvjiem. Visdīvainākais tomēr ir fenomens, kāpēc apgāda «Vieda» provokatīvās grāmatas ir tik populāras. Daļēji, protams, to var saistīt ar bezmaksas reklāmu, ko šai izdevniecībai nodrošina masu informācijas līdzekļi. Tas būtu pozitīvākais izskaidrojums, taču atliek arī otrs variants, proti, šāda veida šovinistiskā literatūra Latvijā ir iecienīta. Šajā gadījumā var tikai bēdīgi nopūsties un secināt, cik tāls ceļš mums vēl ejams līdz nobriedušai izpratnei par cilvēktiesībām.
