Saeimas Eiropas lietu komisijas priekšsēdētājs Edvīns Inkens komentē to, kā Eiropas Savienības iekšējie procesi ietekmē Latviju.
Saeimas Eiropas lietu komisijas priekšsēdētājs Edvīns Inkens komentē to, kā Eiropas Savienības (ES) iekšējie procesi ietekmē Latviju.
Mazāk par pusgadu atlicis līdz tam, kad Eiropas Savienībā sāks ieviest vienotas naudas sistēmu eiro monetāro savienību. 2002. gadā paredzēts beigt šo pārejas procesu, kad visā ES vienota valūta būs pilnībā ieviesta, ieskaitot skaidrās naudas vienības pilsoņu maciņos.
Kā 1999. gada tuvums un šā procesa sākums iespaidos Latviju, izņemot ārvalstu uzņēmumus vai tos, kuru darījumi balstīti uz ārzemju naudu?
Sākuma periodā tas Latviju nekā neskars. Ja nerēķina to, ka samazināsies dažādas svārstības, kas rodas dēļ tā, ka mūsu uzņēmumu tirdzniecības partneriem ir katram sava nauda, kuras vērtība savstarpēji svārstās. Pie vienota eiro šīs svārstības būs daudz mazākas, partneri kļūs drošāki, varēs slēgt garāka termiņa līgumus. Visvairāk atvieglojumu radīsies tūristiem viena nauda daudzās zemēs tas novērsīs daudzas rūpes no pirkšanas un pārdošanas kursu rēķināšanas līdz naudas lietošanai. Citādā nozīmē Latviju tas īpaši neskars. Taču, iestājoties ES, agrāk vai vēlāk būs jādomā par eiro ieviešanu. Taču tas nav tuvākajā nākotnē.
Vai Anglija un Dānija pagaidām tā arī paliek ārpus šīs sistēmas?
Principā tās abas nepiedalās, taču es domāju, ka, ja ar Dāniju ir mazliet sarežģītāk, tad Anglija ļoti ātri pievienosies. Tie ekonomiskie ieguvumi šādā naudas savienībā ir milzīgi. Anglija tomēr ir finansu centrs un Londona negribēs zaudēt savas pozīcijas par labu Frankfurtei. Angļu nostāja patlaban ir mainījusies.
Vai Latviju ietekmē tas, kura ir ES prezidējošā valsts, piemēram, Luksemburga, Lielbritānija vai Austrija?
Katrai prezidējošajai valstij šis statuss ir pārbaudījums. Pēc gadiem uz laiku arī Latvijai būs jākļūst par šo ES galveno valsti. Praktiski šīs valsts vadībai ir jāstrādā uz visu Eiropu, un katrai valstij ir savs pašlepnums. Un katra valsts, kura ir prezidējoša, mēģina izdarīt kaut ko būtisku. Angļi galvenokārt skatījās uz bezdarba problēmām, kaut arī tā vidējais līmenis Eiropas Savienībā ir zemāks nekā pie mums. Mūs ietekmēja tas, ka angļiem bija ļoti svarīgi sākt sarunas, un Anglijas vadības laikā tās sākās. Austrijas intereses ir citādākas. Viņi gribētu sākt sarunas ar kādu no valstīm. Austrijai viena no galvenajām prioritātēm ir ES iekšējās attiecības, kurās patlaban ir daudz grūtību. Jo, kad no 15 valstīm ES izaugs līdz 25 valstu savienībai, mainīsies spēku samēri Eiropas Parlamentā. Parādīsies jauni Komisijas vadītāji un tamlīdzīgas lietas. Prezidējošās valsts ietekme galvenokārt jūtama ES valstīs. Domājot par nākotni, mani pārņem šausmas, kad iedomājos, ka Latvijai būtu jābūt prezidējošajai ES valstij. No vienas puses tas ir milzīgs gods, no otras cik mums ir cilvēku, ierēdņu, politiķu, profesionāļu, kas spēs to veikt? Un mēs esam maza valsts.
Mēs zinām sabiedrisko attiecību (public relations) menedžerus un, skatot Latvijas Ārlietu ministriju kā starptautisku valsts attiecību menedžeri, kā jūs vērtējat viņu darbu?
Latvijas tēls ir tas mans bērns, kas vienmēr rūpējis. Taču tam vienmēr ticis iedalīts par maz līdzekļu. Un kamēr šim nolūkam nedosim naudu, mēs nevaram prasīt Ārlietu ministrijai (ĀM) lielus panākumus šajā ziņā. Protams, vēstniecības kaut ko dara, taču tikai savu esošo iespēju robežās. Bet tēla veidolam nepietiek ar informāciju vien, to veido arī mūsu procesi un to atspoguļojums neatkarīgi no ĀM.
Kāpēc vispār Latvijai jāiekļūst Eiropas Savienībā?
Mēs, latvieši, varam domāt, ka esam vistalantīgākā tauta pasaulē. Un tāpēc mēs spēsim savu valsti attīstīt daudz ātrāk, nekā citi to spējuši. Bieži mēs aizmirstam pavisam vienkāršu lietu. Īsi pēc kara visas Rietumu valstis bija grūtā situācijā. Un visus šos 50 gadus tās nav stāvējušas uz vietas. Un, ja mēs gribam, lai šodienas Latvija dzīvotu pārticīgāk, mums jādzenas viņiem pakaļ un mums ir visas iespējas to izdarīt ātrāk. Tam paies gadi, un arī viņu gaita turpināsies. Tas nenozīmē, ka no velosipēda jāpārsēžas automašīnā un jātraucas pakaļ. Tas nozīmē, ka viņi ilgās kļūdu pieredzes laikā atraduši labāko veidu, kā attīstīt ekonomiku un kultūru. Un mums tas viss ir tikai jāizmanto. Šos likumus, kas sevi ir pierādījuši, mums vajag latviskot un pieņemt. Tas ir galvenais, ko varam gūt no ES. Pats iestāšanās fakts lai paliek tautas interešu un simpātiju ziņā. Bet galvenais ir ES kā likumu taisītājas pieredze. Gribēdami labi dzīvot mēs nedrīkstam to neizmantot. Aiz tā ir viss mājas, ceļi, tilti, izglītība. Kad būsim sasnieguši vidējo Eiropas līmeni, tad jau varēsim apspriest vajadzību pēc dalības ES sastāvā.
