Tikko noslēgusies 2002. gada BMX sezona kā Eiropā, tā arī tepat Latvijā. Jelgavas BMX klubam «Mītavas kumeļi» šis gads izrādījies veiksmīgākais tā vēsturē. Kā tas izdevies, noskaidrojām sarunā ar kluba prezidentu Stepanu Jonku.
Tikko noslēgusies 2002. gada BMX sezona kā Eiropā, tā arī tepat Latvijā. Jelgavas BMX klubam «Mītavas kumeļi» šis gads izrādījies veiksmīgākais tā vēsturē. Kā tas izdevies, noskaidrojām sarunā ar kluba prezidentu Stepanu Jonku.
Šis bijis veiksmīgākais gads jūsu kluba vēsturē. Kāda īsumā ir «Mītavas kumeļu» vēsture?
BMX kustība sākās Saldus pusē. «Jaunā mode» aizskanēja līdz Valmierai, kur atradās tāds cilvēks kā Valdis Vanags. Viņš uzcēla Latvijā pirmo BMX trasi. Tiesa, tā bija tikai provizorisks nopietnas BMX trases variants, jo līdz tam brīdim (astoņdesmito gadu beigās – aut.) neviens Latvijā nebija pat redzējis šā sporta veida celiņus. Valdis pēc izglītības bija ceļu būves inženieris. Viņš zināja, kā sagatavot cietu segumu, un uzbūvēja kaut ko līdzīgu šodien redzamajām sporta bāzēm. Runas par jauno sporta veidu aizceļoja arī līdz televīzijai. Drīz vien visus aktīvistus TV ļaudis uzaicināja uz TV kausa izcīņas sacensībām. Tajās varēja piedalīties ar jebkuru divriteni, ar kādu ir ērtāk mīties. Par kausu cīnījās aptuveni 200 dalībnieku. Pēc šīm vēsturiskajām sacensībām aktīvākie sportisti vēlreiz tikās Zaķusalā un nodibināja Latvijas BMX federāciju. Tas notika 1988. gada decembrī. Jau nākamā gada augustā risinājās pirmās sacensības Jelgavā.
Vai arī Jelgavā būvējāt provizorisku trasi?
Nevarētu tā teikt, jo pēc būvdarbu pabeigšanas Jelgavas BMX trase skaitījās labākā Baltijā. Toreiz lielu pretimnākšanu izrādīja Lauktehnikas vadība. Turklāt valdīja sociālisms – nepastāvēja naudas problēmas. Pats trases būvniecībā pavadīju visu vasaras atvaļinājumu.
Lai mūsu BMX trase nebūtu tikai mēģinājuma variants, pāris puišu aizbrauca uz BMX sacensībām Holandē, no kurienes atveda fotouzņēmumus un citus uzskates materiālus. Pēc tiem sākām būvēt Jelgavas BMX trasi. Ilgu laiku tā bija labākā Latvijā, bet nupat mūs pārspējusi Valmieras «SCO BMX velotrase». Nav nekāds brīnums, ka valmieriešiem izdevies uzbūvēt Eiropas klases trasi. Šāda ieguvuma pamats bija liels pilsētas Domes un uzņēmēju atbalsts. Visu lieliski papildināja prasme vienoties par trases atrašanās vietu.
Statistika liecina, ka jums ar katru sezonu ir gājis labāk. Kā rodas čempioni?
Manuprāt, vislielākais nopelns ir to laiku jaunajiem un fanātiskajiem puikām Ināram Ķempelim, Intam Valainim un Aldim Pirtniekam (šāgada Latvijas čempions senioru klasē – aut.). Šie entuziasti Latvijas līmenī nebija labākie, bet viņi pavisam mazajiem no sacensībām atveda braukšanas tehnikas knifiņus un mazajiem palīdzēja izaugt. Lai arī šai trijotnei nebija lemts kļūt par tā laika čempioniem, klubam ļoti paveicās, ka tādi skolotāji atradās un veidoja lielisku augsni čempionu augšanai. Ilgus gadus par treneri strādāja visiem labi pazīstamais sporta aktīvists Viktors Valainis. Pie viņa arī izglītojās mūsu čempioni Gatis un Ģirts Jonkus, Artis Ozols un brāļi Reinicāni. Uzvarētāju skaits turpina palielināties, jo Viktora iesākto darbu ar milzīgu entuziasmu turpina Aivars Ikaunieks.
Turpinot par čempionu tēmu, jāatzīst, ka lielākais nopelns ir milzīgais ar klubu saistīto cilvēku entuziasms. Bet mēs jūtam, ka drīz uzvarētāju augšana var apstāties, jo trase ir veca un prasa nopietnus rekonstrukcijas darbus. Segums ir labs, bet – cik ilgi mēs trenēsimies vienās un tajās pašās virāžās? Laiks nestāv uz vietas, Eiropā līmenis aug ar katru gadu. Jebkurā sporta veidā panākumus sāk kaldināt savās mājās. Arī mēs gribam, lai puikām, trenējoties savā trasē, būtu izaugsmes iespējas. Tam ir nepieciešams pilsētas atbalsts.
Šogad visvairāk Latvijas čempionu ir tieši Jelgavai. Tas mudina domāt, ka mūsu pilsētas puikām ir iedzimts talants uz BMX. Varbūt es kļūdos?
Lai puika kļūtu par čempionu, vajadzīgs gan darbs, gan talants. Ja talanta censonim ir vairāk, mazāk iznāk strādāt. Turpretī, ja sportists ir mazāk talantīgs, pamatīgāk jāsvīst treniņos. Jelgavā ir gan šā sporta veida talanti, gan tādi, kas visu panāk ar smagu darbu. Kā lieliskus piemērus varu minēt Edgaru Rubeni, kas ir tipisks darbarūķis, bet Ucis (tā kluba biedri iesaukuši Uldi Balbeku – aut.) ir ļoti talantīgs.
Mūsu treneris Aivars Ikaunieks ir darbojies dažādos sporta veidos, bet, pievēršoties BMX, atzinis, ka tajā esot salīdzinoši dīvaini strādāt, jo visi, pat vismazākie, zina, ko viņi grib sasniegt. Tas varētu būt izskaidrojams ar to, ka BMX ir iesaistīta visa sportista ģimene. Kopā organizējam sacensības, braucienus, iegādājamies ekipējumu un velosipēdus. Kā lai puika nesaprot, ko viņš vēlas iegūt BMX, ja vienu stūres ragu tur vecāki, bet otru pats!
Jūsu trasē bieži vērojami dažāda auguma puišeļi, kas visu dienu trenkājas pa visai bīstamajām virāžām.
Trase nav slēgta, kā tas ir, piemēram, Valmierā. Mūsu trasē, īpaši vasaras periodā, redzami vienkārši pavizināties gribētāji. Vakaros šiem puikām palūdzam paiet malā, lai sportisti varētu sākt treniņu. Daļa no viņiem vēlāk iesaistās klubā un šad tad arī sasniedz lieliskus rezultātus. Piemēram, Jānis Čunčulis savulaik mums piebiedrojās no «pabraukalētāju» kompānijas. Šiem puikām parasti organizējam savas sacensības.
Tā ir ļoti nopietna tēma, jo salīdzinoši bieži iznāk dzirdēt par kārtējo negadījumu trasē, kad kāds «brīvprātīgais» nav mācējis savaldīt velosipēdu un piedzīvojis smagu kritienu. Gribu lūgt bērnu vecākiem, lai paskaidro savām atvasēm, ka braukšana BMX trasē prasa īpašu sagatavotību un ekipējumu. Esmu pat redzējis puišeļus braukājam pa virāžām vienās peldbiksēs. Ja tāds «meistars» kritīs… Tomēr uz šiem pabraukt gribētājiem ļaunu prātu turēt negribas. Visvairāk sanikno kas cits. Lielu «paldies» esam parādā visiem trases piegānītājiem, kas pēc saviem «tusiņiem» tur atstāj saplēstas pudeles, urīna paltis un vēl šo to visiem zināmu. Demolēta trase tiek regulāri.
Sava trase, pieci čempioni sezonā – par mazu klubu «Mītavas kumeļus» nevar uzskatīt…
Zini, kā mēļo Latvijas BMX kuluāros? Latvijas BMX ir trīs kolhozi: Valmiera, Cēsis un Jelgava. Pārējie ir klubi. Ja nopietni, mēs skaitāmies lielākais šā sporta veida klubs valstī.
