Kādas ir autokrosa lielvalsts Latvijas iepriekšējās sezonas problēmas un kāds šis sporta veids būs turpmāk – par to uz sarunu aicinājām Latvijas Automobiļu federācijas Krosa komisijas priekšsēdētāju Uldi Kaņepu – Kalniņu.
Kādas ir autokrosa lielvalsts Latvijas iepriekšējās sezonas problēmas un kāds šis sporta veids būs turpmāk – par to uz sarunu aicinājām Latvijas Automobiļu federācijas Krosa komisijas priekšsēdētāju Uldi Kaņepu – Kalniņu.
Kāda jūsu skatījumā ir bijusi pagājusī sezona autokrosā?
– Mana pieredze jaunajā amatā ir vēl pavisam neilga, tādēļ spriest varu tikai par sezonas beigu daļu. Galvenokārt tiek analizēti trūkumi trasēs, ir jau izdarīti uzlabojumi, lai nodrošinātu skatītāju drošību, taču jāatzīst, ka dažas prasības bija pārsteidzīgas un pārspīlētas. Tagad jāveic saprātīga reforma. Nākamajā darba posmā iecerēts vairāk domāt par pašu braucēju drošību. Pēc pieredzes Ikšķiles trasē, kad iekšmalās izvietotās riepas bija par iemeslu kūleņiem, tika veikta reorganizācija, un nākamajās sacensībās to jau bija daudz mazāk. Gribas teikt, ka izveidotā trašu drošības komisija un sacensību organizatori veikuši fantastisku darbu un strādā patiešām profesionāli.
Sportisti sūdzas par nepamatotiem falšstartiem, neapmierinošu kontrollaiku ņemšanas tehniku un citām lietām.
– Būsim reālisti un sapratīsim, ka visas iekārtas maksā lielu naudu, pašreiz krosa komisijas rīcībā ir tikai viena starta fiksēšanas iekārta un tā atrodas Bauskā. Mēģinājums to izmantot citās trasēs beidzās neveiksmīgi: tā strauji nolietojās, tādēļ bija jāatsakās no šīs domas, lai saglabātu aparatūru Eiropas posmiem. Tas pats attiecas arī uz kontrollaiku ņemšanas iekārtām, bet uzskatu, ka ne jau vienmēr sportistu un viņu pārstāvju protesti ir pamatoti, bieži vien tās ir tikai emocijas. Uzskatu, ka trasēs strādājošie cilvēki ir pietiekami profesionāli.
Mani un sportistu novērojumi liecina, ka tiesnešu lēmumi ne vienmēr ir vienādi lojāli pret visiem braucējiem.
– Jāatzīst, ka Krosa komisijai ir problēmas ar augstas kategorijas profesionāliem tiesnešiem. Vērojot sacensības no malas, esmu pamanījis kļūdas, taču varu apgalvot, ka tiesnešu lēmumi nav tendenciozi par labu kādam no sportistiem un iespaidu uz kopējo rezultātu nav atstājuši. Tomēr krosa komisija nolēmusi rīkot seminārus, lai sagatavotu tiesnešus Eiropas līmenī un nākamsezon pārpratumu nebūtu.
Aktuāls ir jautājums par tehnisko uzraudzību un motoru tilpumu mērīšanu.
– Piekrītu, ka motoru tilpumu mērīšana pašās sezonas beigās bija kļūda, tāpat pieļauju, ka daži sportisti sacensībās izmantojuši motorus ar neatbilstošām kubatūrām, taču, veicot kontroli, neviens nav pieķerts, tādēļ apvainot kādu nevaru. Šim jautājumam turpmāk tiks veltīts vairāk uzmanības, un pašreiz tiek pārskatīts nolikums un tehniskie noteikumi, lai veiktu nepieciešamos labojumus.
Kādu redzat Latvijas autokrosu nākotnē?
– Jau pašlaik Latvija sevi Eiropā ir pieteikusi kā autokrosa lielvalsts, braucēju potenciāls mums ir lielisks, taču nedaudz pietrūkst līdzekļu, lai īstenotu ieceres. Tomēr jāatzīst, ka, ņemot vērā hronisko naudas trūkumu, autokrosisti ir ļoti aizrautīgi un braukt griboši. Turpmāk vēlētos lielāku sadarbību ar mūsu kaimiņu – lietuviešu un igauņu – kolēģiem, īpaši bagiju un kravas automašīnu klasēs, jo tiem Latvijā vēl ir lielas iespējas attīstīties. Tāpat tiks pilnveidots un popularizēts arī rallijkross, jo tas pasaulē ieņem arvien lielāku vietu tehnisko sporta veidu vidū.
