Baiba Karole apgūst viesnīcu un ēdināšanas uzņēmējdarbību. Viņa prognozē, ka šī joma nākotnē pamatīgi attīstīsies, īpaši Latvijā, kur tam iespēju vēl ir ļoti daudz.
«Cilvēkam iekritusi jūrā pērle, un, lai to atrastu, viņš paņēmis spaini un sācis smelt ūdeni, un liet krastā. Tā viņš strādājis nepagurdams, un septītajā dienā jūras gars iztrūcies, ka cilvēks izsmels jūru, un iznesis viņam pērli.»
(Indiešu teiksma.)
Baiba Karole apgūst viesnīcu un ēdināšanas uzņēmējdarbību. Viņa prognozē, ka šī joma nākotnē pamatīgi attīstīsies, īpaši Latvijā, kur tam iespēju vēl ir ļoti daudz.
Ko dara tie, kas apguvuši viesnīcu un ēdināšanas uzņēmējdarbību?
– Bagātie, tie, kuriem atstāts liels mantojums, nopērk paši savas viesnīcas, kafejnīcas, restorānus, ierīko tos un vada. Tie, kam naudas ir mazāk, iet pie pirmajiem strādāt par direktoriem un uzņēmuma vadītājiem.
Ko pati darīsi? Vai piederi pie bagātajiem?
– Pašlaik pie tādiem vēl nepiederu, tāpēc domāju aizbraukt uz ārzemēm sapelnīt naudiņu un tad būšu pie viņiem. Ja nopietni, ceru, ka dabūšu darbu un varēšu iekārtot jauku kafejnīcu – visiem likumiem un normām atbilstošu. Kad ar kursa biedrenēm ieejam kādā kafejnīcā vai krogā, uzreiz izvērtējam, kas izdarīts labi, kas ne.
Un kāds ir tavs speciālista vērtējums par Jelgavas ēstuvēm?
– Manuprāt, visaugstākā apkalpošanas kvalitāte ir «Tobago» un «Pils kafejnīcā». Taču vēl nesen studentu ļoti iecienītais «Kvatro» ir zem katras kritikas, īpaši jau apkalpošanas ziņā. «Silva» izveidota ļoti skaisti un kvalitatīvi, bet oficiantu darbs tur gan nav īpaši augstā līmenī. Būtībā nav vienas ļoti labas vietas un otrādi. Kad vēl nebija «Tobago», pietrūka kafejnīcas, kur atpūsties turīgākiem cilvēkiem.
Kādai būtu jābūt labai vietai, kur aiziet paēst un atpūsties?
– Oficiantiem jābūt apmācītiem, laipniem, ar labu stāju un manierēm. Tieši viņi veido uzņēmuma seju, jo cilvēkiem ir svarīgi, kā un kas apkalpo. Otrkārt, uzņēmumam noteikti jāstrādā konkrētai mērķa grupai, nedrīkst svaidīties un vienu brīdi domāt par studentiem, vēlāk par bagātajiem. Jāzina, kam šī vieta būs paredzēta, un šai auditorijai tā arī jāizveido, jānosaka cenas.
Ko esi nolēmusi darīt pēc mācību beigšanas?
– Par to vēl neesmu domājusi. Laikam pašlaik dzīvoju tikai šim mirklim. Zinu, ka tas nav labi, bet man patīk, ka studējot varu vēl kārtīgi izdauzīties un nedomāt par nākotni. Pēc mācību beigšanas gribētu kaut ko sākt Talsos. Vienu brīdi man bija sapnis tur izveidot konditoreju. Vēl ir ideja pie Usmas ezera ierīkot viesnīcu makšķerniekiem.
Vai tu jau zini, kāda izskatīsies tava nākotnes kafejnīca?
– Ja man tiešām būs izdevība izveidot viesnīcu makšķerniekiem, es jau pilnīgi redzu, kāda tā būs. Pamatmateriāls – koks, un dekorācijās, protams, netrūks dažādu makšķernieku amata rīku. Viss būs saistīts tieši ar šo jomu, jo makšķernieki ir «traka» tauta. Vēl mums ar istabiņas biedreni bija doma turpat netālu no viesnīcas izveidot tārpu audzētavu.
Vai Latvijā vēl viesnīcu un ēdināšanas uzņēmējdarbība daudz attīstīsies?
– Noteikti. Manuprāt, pašlaik ir maz tematisku kafejnīciņu – teātra mīļotājiem, makšķerniekiem u.c. Ja kādā lietā ir fanātiķi, tad lai viņiem ir kur aiziet, satikties ar domubiedriem. Pašlaik tas viss vēl ir tikai sākuma stadijā – daudz jāapgūst un jāiemācās.
Varbūt tad visi ēdīs «makdonaldā»?
– Nē. Nevar būt, ka Latvijā izplatītos «Mc Donald», tas nav domāts latviešiem. Mums pašiem ir tik daudz labu lietu, lai vēl hamburgerus vajadzētu!
