Tā ir iespēja iekšēji izaugt, iesaistīties, dot un saņemt, savu motivāciju pieteikties Eiropas Brīvprātīgā darba programmā atklāj Dāvids Mutrijs. Līdz oktobra beigām viņš Jelgavā darbosies Bērnu un jauniešu mūzikas klubā (BJMK). Piemēram, palīdzēs kluba grupām organizēt koncertus un ikvienam interesentam mācīties franču valodu. Dāvids ar nepacietību gaida arī Lieldienas, lai redzētu olu krāsošanu, un Jāņus, lai piedzīvotu īstus vasaras saulgriežus. Dāvidu satieku, gatavojoties Franču kultūras vakaram mūzikas klubā. Kad iznāks laikraksts, tas jau būs noticis. Dāvids klātesošajiem būs stāstījis par savas zemes kultūru un vēsturi. Diskutējis par topošo franču klubiņu, kas plānots katru nedēļu, lai bez maksas ikvienam interesentam palīdzētu apgūt pamatfrāzes, pildīt skolā vai augstskolā uzdotos franču valodas mājas darbus vai oriģinālvalodā uzzināt par šīs valsts dziesmām, ēdienu receptēm, filmām un spēlēm. Rakstījis no sirds«Brīvprātīgā darba projektos diezgan daudz vietas atstāts pašu jauniešu iztēlei un iniciatīvai. Cenšamies to neierobežot. Ikdienas pienākumi Dāvidam ir rūpēties par tiem, kas nāk uz klubu, lai viņiem viss būtu pieejams. Palīdzēt ar aprīkojumu, veikt demoierakstus, līdzdarboties pasākumos,» teic BJMK projektu vadītāja Zane Reinberga. Viņa stāsta, ka D.Mutrijs ir septītais jaunietis, kuru kopš 2007. gada, īstenojot piecus brīvprātīgā darba projektus, uzņēmusi organizācija. Pretendentus tā izraugās kopējā datu bāzē, izvērtējot iesūtītās motivācijas vēstules un dzīves aprakstus. «Dāvids mums iepatikās, jo viņam bija augsta motivācija darboties. Varēja just, ka viņš raksta no sirds. Turklāt Dāvids spēlē basģitāru un saprot ar mūziku saistītas tehniskas lietas,» izvēli pamato Z.Reinberga, pauzdama gandarījumu par radušos sadarbību.Francijā vairāk nekā puse brīvprātīgo29 gadus vecais francūzis stāsta, ka Eiropas Brīvprātīgā darba programma viņa zemē ir samērā jauna, taču paspējusi iekarot lielu jauniešu popularitāti. Iespējams, tādēļ, ka no 1995. gada, lai atbalstītu nevalstiskās organizācijas Francijā, valdība reglamentējusi kārtību, kā to darbībā iesaistīt brīvprātīgos. Savu laiku sabiedrības labā ziedojis arī Dāvids. «Lasīju statistiku, ka Francijā brīvprātīgajā darbā iesaistās ap 60 procentiem iedzīvotāju. Pats to esmu darījis, jo man patīk justies noderīgam sabiedrībai,» viņš stāsta. Un piebilst, ka Latvijā ieradies lielākoties, lai paraudzītos uz pasauli plašāk un strādātu ar sevi. Viņu interesē arī jauna pieredze nevalstiskajā sektorā, jo augstskolā D.Murtijs studējis bezpeļņas organizāciju vadību.Latvijā Dāvids uzturas kopš februāra. Viņš atzīst, ka brīžam vēl joprojām jūtas apjucis, jo nav viegli «pārslēgties» no vairākmiljonu Parīzes uz salīdzinoši mazo Jelgavu. Tomēr tas nav apslāpējis vēlmi iepazīt Latviju, kuras vēsturē, kā atklājis Dāvids, ir daudz kopēja ar Franciju. Jaunieti interesē arī mūsu dziesmas, dejas un virtuve. Viņš jau mēģinājis gatavot, piemēram, pīrāgus un medus kūku. Eiropas brīvprātīgais darbs Iespēja doties uz kādu no programmas «Jaunatne darbībā» dalībvalstīm, lai divus līdz 12 mēnešus sniegtu atbalstu kādai organizācijai. Projektu tēmas ir ļoti dažādas, piemēram, vide, māksla, kultūra, piederība Eiropai, jaunatnes politika, narkotiku apkarošana, veselības aprūpe, brīvā laika aktivitātes, sports, mediji un komunikācija. Brīvprātīgajā darbā var piedalīties 18 – 30 gadu veci jaunieši. Viņiem 90 procentu apmērā tiek apmaksāti ceļa izdevumi, pilnībā segta uzturēšanās, apdrošināšana un valodas kursi. Papildus tam brīvprātīgais saņem nelielu kabatas naudu.
