“Nevaru atrast nevienu argumentu, kādēļ Latvijai nebūtu izdevīgi iestāties ES. Jūsu valsts noteikti nezaudēs nacionālo identitāti, taču var iegūt līdzekļus tās uzturēšanai, kopšanai,” tā pagājušās vasaras sākumā Stokholmā sacīja Laila Freivalde.
“Nevaru atrast nevienu argumentu, kādēļ Latvijai nebūtu izdevīgi iestāties Eiropas Savienībā. Jūsu valsts noteikti nezaudēs nacionālo identitāti, taču var iegūt līdzekļus tās uzturēšanai, kopšanai,” tā pagājušās vasaras sākumā Stokholmā sacīja Laila Freivalde, kuras pārziņā toreiz bija Zviedrijas kultūras projekti. Pagājis mazāk par pusgadu, un atkal tikāmies, bet nu mūsu jūras krastā Rīgā. Šoreiz – ar Viņas Ekselenci Zviedrijas karalistes ārlietu ministri Lailu Freivaldi, mūsu tautieti.
Īsajās preses brīfinga minūtēs pacilātība un abpusēja labvēlība strāvoja no abām dāmām – Ekselencēm, kas viena otru uzrunāja uz “tu” un pat vēl vienkāršāk – ar smaidu: Zviedrijas ārlietu ministre Laila Freivalde un Latvijas Republikas ārlietu ministre Sandra Kalniete. Labvēlība plūda arī no nelielā žurnālistu pulciņa, kas vēlējās šajā tik īsajā, tomēr emocionāli, vēsturiski un simboliski piepildītajā stundas ceturksnī gūt tādu kā eksperta slēdzienu par Latvijas valsti tās 85. jubilejas priekšvakarā.
Tā bija pirmā reize Latvijas vēsturē, kad kādas citas valsts ārlietu ministrs sabiedrības pārstāvjus uzrunāja skaidrā latviešu valodā. Šī arī bija pirmā reize Zviedrijas vēsturē, kad, stājoties amatā, ārlietu ministrs pārkāpj seno tradīciju un dodas nevis uz Somiju, bet uz Baltijas valstīm un visupirms – uz Latviju. Tas ir patīkami, pagodinoši un simboliski. Tas ir apliecinoši un simptomātiski. Laila Freivalde teica: “Mēs vienojāmies ar manu Somijas kolēģi, ka pirmajai vizītei jābūt uz Baltiju. Tas apliecina mūsu abu valstu vienoto attieksmi pret Latviju, Igauniju un Lietuvu.”
Tā Zviedrija un Somija pārējai pasaulei demonstrējušas savu attieksmi pret Baltijas valstīm.
Zviedrijas diplomāte pārējā laikā ir caur un cauri latviete un tikai likteņa skarbuma dēļ – citas valsts pilsone. Viņa kopš neatkarības atjaunošanas Latvijā viesojusies daudzkārt, beidzamo reizi – pagājušās vasaras dziesmu svētkos. Latviju L.Freivalde pazīst divkārt labi. Tas ir ļoti noderīgs mums, kuriem vienmēr tik ļoti gribas vairāk par to, kas mums ir, kuri nemitīgi labprātāk atskatās uz pagātnes ēnām nekā uz priekšā trīsuļojošo gaismu.
Kā no jūras pretējā krasta redzamas Latvijas un Krievijas attiecības?
Laila Freivalde: “Zviedrijai, tāpat kā Latvijai, ir liela interese radīt labas attiecības ar Krieviju. Par to nav nekādu šaubu. Zviedrija atbalsta Latvijas pozīciju. Vai attiecības ar Krieviju uzlabosies? Domāju, ka noteikti. Jo tas kaut ko Krievijai nozīmēs, ka Latvija būs Eiropas Savienības daļa.” Un nākotni Zviedrijas ārlietu ministre redz savas un mūsu valsts sadarbībā Eiropas Savienībā.
Varbūt kāds varētu domāt, ka L.Freivalde attiecībā pret Latviju ir mazliet sentimentāla un tādēļ nekritiska?
Atkal vārds pašai L.Freivaldei: “Ko man nozīmē būt latvietei? Tas dod zināšanas, spēju saprast. Citādi man nebūtu šīs noderīgās vērtības, ko izmantoju savā darbā.”
Ja tā, tad nav nekāda pamata apšaubīt, nepiekrist viņas vārdiem, kas, vēlreiz atkārtoju, skan it kā no malas un tātad objektīvi: “Pilnīgi neticami! Tas ir fantastiski, kas noticis desmit gados! Ja kāds man pirms tam deviņdesmitajos gados būtu teicis, ka mēs būsim tādā situācijā, ka Latvija atrodas Eiropas Savienībā – ar to attīstību, kas šeit panākta ekonomikā, domāšanā… Es nebūtu ticējusi. Tas ir fantastiski, ko Latvija panākusi desmit gadu laikā.”
Pieradīsim arī mēs sevi tā vērtēt.
