Katrai tautai tās attīstības vēsturē raksturīgs kāds specifisks dzīvesvietu tips. Līdz ar lopkopības un zemkopības attīstību Latvijas teritorijā 2. g. t. beigās pirms Kristus radās jauna tipa apmetnes.
Katrai tautai tās attīstības vēsturē raksturīgs kāds specifisks dzīvesvietu tips. Līdz ar lopkopības un zemkopības attīstību Latvijas teritorijā 2. g. t. beigās pirms Kristus radās jauna tipa apmetnes. Parasti tās tika ierīkotas ģeogrāfiski augstākās, vieglāk aizsargājamās vietās – upju satekās, uz salām vai citos grūti pieejamos apvidos. Šajās nocietinātajās apmetnēs veidojās pilskalni.
Latvijas pilskalni ir vizuāli visizteiksmīgākais senvēstures pieminekļu veids. Folklorā tie pieminēti gan tautasdziesmās, gan teikās un pasakās. Tautas apziņā pilskalni saistās ar teikām par nogrimušām pilīm, milžiem un dažādiem mītiskiem notikumiem. Īpaša nozīme senlatviešu pilskalniem bija no 10. līdz 13. gadsimtam, kad daudzi no tiem veidojās par novadu administratīvajiem un saimnieciskajiem centriem. Līdz 14. gadsimtam Latvijas teritorijā pastāvēja kuršu, zemgaļu, sēļu, lībiešu un latgaļu pilskalni, kad daudzi no tiem sīvās cīņās ar krusta karotājiem tika nodedzināti, izpostīti vai pamesti.
Latvijas pilskalnu apzināšanas vēsture aizsākās jau 18. gadsimta beigās. 19. gs. nogalē pilskalnus apzināja un aprakstīja vācu izcelsmes mācītāji un kultūrvēsturnieks A.Bīlenšteins, «Academia Petrina» zīmēšanas skolotājs un mākslinieks J.Dērings, kā arī V.Sizovs, K.Leviss of Menārs. Pirmās Latvijas Republikas gados vislielākie nopelni pilskalnu apzināšanā bija Ernestam Brastiņam. Viņš no 1922. līdz 1927. gadam organizēja ekspedīcijas jau zināmo pilskalnu izpētei un jaunu meklēšanai. Kājām pārstaigājot visus Latvijas novadus, E.Brastiņam izdevās atklāt virkni līdz tam vēl nezināmu pilskalnu. Vairākas Latvijas arheologu paaudzes šo darbu turpināja gan padomju varas gados, gan mūsdienās. Arī šodien Latvijā izdodas atklāt kādu neaprakstītu senču pilskalnu. Pašlaik zināmi 470 pilskalnu; virkne ir pētīti, daudzos arheoloģiskie izrakumi turpinās. Taču vēl daudz ir nepētītu pilskalnu, un varbūt kāds no tiem slēpj sevī nozīmīgu atklājumu.
