Pēc mēneša, 29. novembrī pulksten 10, Eiropas centrā – Francijas pilsētiņā Strasbūrā – jau 500. gadu pēc kārtas tiks atklāts Ziemassvētku gadatirgus.
Pēc mēneša, 29. novembrī pulksten 10, Eiropas centrā – Francijas pilsētiņā Strasbūrā – jau 500. gadu pēc kārtas tiks atklāts Ziemassvētku gadatirgus. Pēdējos četros gados tas ikreiz tiek veltīts kādai noteiktai valstij, šogad – Baltijas valstīm. Ziemassvētku gadatirgus noslēgsies Vecgada vakarā – 31. decembrī. No Zemgales uz Strasbūru pošas akciju sabiedrība «Dobele» ar svecēm Ziemassvētkiem un citiem dzīves gadījumiem.
Zemgalieši vēl var pieteikties
Valdis Bernhards, Rīgas domes akciju sabiedrības «Mežaparks» prezidents un programmas «Ziemassvētki Strasbūrā» Rīgas domes rīcības komitejas priekšsēdētāja vietnieks, «Zemgales Ziņām» pastāstīja, ka gadatirgū piedalīsies 80 firmas no Latvijas, arī individuālie ražotāji un daiļamata meistari.
«Pamatos mums jau programma ir gatava, taču, ja zemgaliešiem vēl ir kāds sevišķi interesants piedāvājums, aicinām līdz 31. oktobrim zvanīt akciju sabiedrībai «Mežaparks» pa tālruni 7540290,» teica V. Bernhards. «Ziemassvētku gadatirgus Strasbūrā notiks ārā – laukumā Place de la Gare -, tirdzniecības mājiņās, kuras mēs nomāsim. Mūsu izdevumi, piedaloties Ziemassvētku gadatirgū Strasbūrā, ir 145 000 latu, neierēķinot komunālos maksājumus, kas mums būs jāmaksā tur. Taču šis Ziemassvētku gadatirgus ir Latvijas iespēja kļūt pazīstamai Francijā un visā Eiropā, pērn Ziemassvētku gadatirgu Strasbūrā apmeklēja 1 260 000 tūristu.»
Amatniekiem par piedalīšanos Ziemassvētku gadatirgū nav jāmaksā nekāda dalības maksa, programmas «Ziemassvētki Strasbūrā» Rīgas domes rīcības komiteja visus ražojumus pieņem tirgošanai Strasbūrā, vienojoties par komisijas maksu. 10. novembrī visām precēm jābūt jau iesaiņotām un gatavām ceļam uz Strasbūru.
Par Jelgavas uzņēmumu gatavošanos piedalīties Ziemassvētku gadatirgū Strasbūrā Jelgavas domes informācijas nodaļas uzņēmējdarbībā vadītājam Edijam Mercam nekādu ziņu nebija. «Zemgales Ziņas» par Baltijas valstīm veltīto Ziemassvētku gadatirgu uzzināja septembra beigās Strasbūrā no vietējā žurnālista Vitolda Tomčaka, kura senči pirms 130 gadiem no Polijas ieceļojuši Francijā. Pērnziem Strasbūrā gaisa temperatūra esot bijusi – 5 grādi dienā un – 18 grādi naktī, Parīzē – + 5 grādi dienā un – 3 grādi naktī.
Stārķu zeme Elzasa
Elzasas svētais putns ir stārķis, visas suvenīru tirgotavas ir ar tiem pilnas. Elzasiešiem, tāpat kā latviešiem, ir ticējums, ka stārķi nes bērnus: meitenes noliek rozēs, bet zēnus – kāpostos.
Strasbūra ir Francijas provinces Elzasas galvaspilsēta. Francijā ir 22 provinces un 95 departamenti. Elzasa ir vismazākā province, tajā ietilpst Augšreinas un Lejasreinas departamenti. Strasbūrā dzīvo 270000 iedzīvotāju, tā ir septītā lielākā pilsēta Francijā. Pavisam Francijā ir 60 miljoni iedzīvotāju, Parīzē ar tās priekšpilsētām – 12 miljoni. Pašā Parīzē dzīvo 2,5 miljoni cilvēku – tikpat, cik Latvijā. Elzasā dzīvo 1,7 miljoni cilvēku, no tiem 1,3 miljoni katoļu, 250 tūkstoši protestantu, 30 tūkstoši jūdaistu, 18 tūkstoši musulmaņu.
Strasbūras vecpilsētu ieskauj divas Ilas attekas, kas pilsētas ziemeļos atkal savienojas. Ila ietek Reinā 10 kilometrus uz ziemeļiem no pilsētas.
Reina ir šaurāka pie Strasbūras, gan augšpus, gan lejpus pilsētas upe ir 250 metru plata, bet šeit – 200 metru. Tāpēc tieši šeit to forsēja romieši un izveidoja karavīru nometni netālu no vietas, kur tagad paceļas Strasbūras Dievmātes katedrāle. Daudzi karaspēki ir tīkojuši pēc Strasbūras – pašā vidū starp Eiropas Ziemeļiem un Dienvidiem. Vienam no pilsētas laukumiem ir Napoleona ģenerāļa Klebēra vārds: tur ģenerālis ir apglabāts – tikai 200 metru attālumā no mājas, kurā viņš dzimis.
Elzasa atrodas Reinas kreisajā krastā. 1871. gadā pēc Francijas – Prūsijas kara vācu karaspēks anektēja Francijas provinces Elzasu un Lotringu, pēc Frankfurtes miera līguma tās ieguva Vācija. Francija savas provinces atguva tikai 1919. gadā pēc Versaļas miera līguma.
«Elzasa atrodas tikai Francijā,» uzsver Vitolds Tomčaks. «Elzasiešu dialekts pieder ģermāņu valodu grupai, taču vācieši to nesaprot un arī parīzieši ne.»
Vitolds saka elzasiešu dialektā: «Putns ir uz ielas.» Izklausās kā vācu vārdi franču izrunā.
Franči iekaroja Strasbūru ar… seksu
«Līdz 1648. gadam Elzasa bija neatkarīga valsts, tad to iekļāva Francijas sastāvā, taču Strasbūra joprojām palika brīvpilsēta. Luijs XIV gribēja dabūt arī Strasbūru un atnāca uz šejieni viesos ar 25 000 zaldātu,» stāsta Vitolds Tomčaks. «Strasbūrai bija tikai 3000 vīru armija. Viesojās karalis ar saviem vīriem pilsētā vienu mēnesi, otru… Tautai tas izmaksāja ārkārtīgi dārgi, un tā sacīja, lai viņš iet mājās uz Versaļu. Karalis aizgāja arī, bet atstāja viesoties 5000 vīru. Ko dara karavīri, kad nav kara? Meklē sievietes. Daudzi franču kareivji bijuši slimi ar sifilisu, ko Francijā sauc par itāliešu, bet Elzasā – par franču slimību. Par godu tai strasbūrieši pilsētas rajonu, kurā dzīvojuši franču kareivji, iesaukuši par Mazo Franciju. Tur atradusies arī slimnīca, kur ārstēti mīlas frontē ievainotie kareivji.»
1681. gadā Strasbūra tika iekļauta Francijas sastāvā.
Gēte, Gūtenbergs un Mocarts Strasbūrā
Mīlas bultas Elzasas galvaspilsētā ķēra arī dzejnieku Gēti, kas šeit 18 mēnešus mācījās. Viņš iemīlējās sava profesora un mācītāja meitā Frederikā, kas dzīvoja ciematā uz ziemeļiem no Strasbūras. Atgriezies Vācijā, Gēte uzrakstīja viņai veltītu dzejoli.
Gētem augstumā stipri reibusi galva, taču viņš pūlējies to pārvarēt un katru dienu gājis uz Strasbūras Dievmātes katedrāli un kāpis tās tornī, kas ir 142 metrus augsts. Arī pašlaik par 20 frankiem ir iespējams uzkāpt zvanu torņa augstumā, kas ir 66 metrus augsts.
Žurnālistiem Strasbūra ir īpaša vieta, jo tieši šeit Johans Gūtenbergs 15. gadsimta 30. – 40. gados izgudrojis un izgatavojis aparātu burtstabiņu liešanai – tehnikas vēsturē pirmo standartdetaļu tekstu iespiešanai. 1455. gadā viņš iespiedis Bībeli – pirmo pilna apjoma iespieddarbu Eiropā.
Strasbūra par tipogrāfijas dzimteni kļuvusi tāpēc, ka Gūtenbergs ir dzimis Maincā, uz Strasbūru atbēdzis, slēpdamies no kreditoriem, un dzīvojis Strasbūrā no 1435. līdz 1445. gadam. Šeit viņš arī aizņēmās naudu, solīdamies to atdot ar procentiem no saviem drukāšanas ienākumiem. Kad kreditori vairs negribēja gaidīt, sākās tiesas process, kura laikā Gūtenbergs aprakstīja savu izgudrojumu. 1445. gadā viņš atkal atgriezās Maincā, bēgdams no saviem Strasbūras kreditoriem.
Mocarts viesojies Strasbūrā 22 gadu vecumā un vēlāk rakstījis, ka elzasieši bijuši vēsi pret mūziku. Taču pret vīnu un piparkūkām šeit ir vislielākā labvēlība: kilometriem tālu stiepjas vīna ceļš un Strasbūras pievārtē cep piparkūkas visas pasaules Ziemassvētkiem. Priecīgu Ziemassvētku gaidīšanu visiem gan Elzasā, gan Latvijā!
