Finanšu un Tieslietu ministrijas gatavos priekšlikumus vienotas datu bāzes izveidošanai, kurā būtu apkopti visi parādnieki.Par šādas datu bāzes nepieciešamību vakar vienojās Ministru kabineta komiteja, skatot jaunā parādu atgūšanas likuma projektu. Parādnieku saraksts tikšot veidots sadarbībā ar nozaru asociācijām. Tajā tiktu iekļauti gan nodokļu, gan banku, gan arī komunālo maksājumu parādnieki, un parādnieku sarakstu varētu veidot uz Latvijas Bankas uzturētā Kredītu reģistra pamata. Pašlaik Kredītu reģistrs ir Latvijas Bankas informācijas sistēma, kas nodrošina ziņu par aizņēmējiem un aizņēmēju galviniekiem, viņu saistībām un to izpildes gaitu vākšanu, centralizētu uzkrāšanu un glabāšanu, lai sniegtu informāciju Kredītu reģistra dalībniekiem, Finanšu un kapitāla tirgus komisijai, Latvijas Bankai un aizņēmējiem. Pagājušā gada beigās Kredītu reģistrā bija ziņas par 939,6 tūkstošiem personu un 2,582 miljoniem saistību.Jaunajā likumā, kas stāsies spēkā no 1. maija, būs noteikts, ka komersantiem, kuri nodarbojas ar parādu piedziņu, vajadzēs licences, turklāt viņiem būs aizliegts terorizēt parādniekus, ziņo portāls db.lv. Parādu piedzinēji nedrīkstēs komunicēt ar parādniekiem svētdienās un svētku dienās un traucēt viņus no pulksten 21 vakarā līdz 8 no rīta.Parādnieku nedrīkstēs apmeklēt viņa darbavietā un dzīvesvietā, ja pats parādnieks nav tam piekritis, kā arī aizskart viņa godu un cieņu.Likumprojekts arī paredz deleģēt valdībai tiesības noteikt parādu piedziņas izdevumu pieļaujamo apmēru un izdevumus, kas nav atlīdzināmi. Parādu piedzinēju licencēšanu plānots sākt nākamgad.
