Visvairāk darba ņēmēju, kas gada laikā ieplānojuši doties strādāt uz ārzemēm, ir prognozējams Latvijā. Gandrīz katrs ceturtais jeb 23 procenti aptaujāto šā gada laikā domā strādāt ārvalstīs. Turpretī Lietuvā 17 procentu, bet Igaunijā 13 procentu aptaujāto atzinuši, ka iecerējuši gada laikā pamest savu valsti, lai strādātu ārzemēs, liecina interneta personāla atlases uzņēmuma «CV-Online» veiktais pētījums Baltijas valstīs.
Pētījuma dati parāda, ka situācija pēdējo četru gadu laikā Latvijā nav būtiski mainījusies. Lai arī darba ņēmēju īpatsvars, kas izvēlas doties strādāt uz ārzemēm, samazinās, tas joprojām ir augsts – 2011. gadā 27 procenti, 2013. gadā 26 procenti, bet 2015. gadā 23 procenti. Savukārt atgriezties Latvijā šā gada laikā paredz vien deviņi procenti no pašlaik ārvalstīs strādājošajiem.
Uz ārzemēm iecerējuši doties ne tikai 33 procenti bezdarbnieku, bet arī 21 procents studentu, 17 procenti strādājošo, deviņi procenti pašnodarbināto un citi aptaujātie respondenti. Salīdzinoši daudz aizbraucēju ir dažādu jomu speciālisti – 34 procenti, tajā skaitā kvalificēti strādnieki – 26 procenti un vidējā līmeņa vadītāji – 17 procentu. Tikai pēc tam seko augstākā un zemākā līmeņa vadītāji, katrs veidojot sešus procentus, mazkvalificēti strādnieki – pieci procenti, asistenti – trīs procenti, savukārt bez pieredzes – viens procents.
Joprojām visvairāk darba iespēju tiek izskatītas un darba gaitas sāktas Lielbritānijā, Vācijā, Norvēģijā un Zviedrijā. Respondenti norādījuši, ka darbu plāno atrast tādās jomās kā transports un loģistika, būvniecība, informācijas tehnoloģijas un ražošana. Atbilstoši pētījuma rezultātiem 75 procenti respondentu iecerējuši sameklēt pastāvīgu darbu ārzemēs, 14 procentu ārzemēs strādās uz projekta laiku, deviņi procenti – sezonas darbus, bet divi procenti atzīst, ka vēl nav izlēmuši, taču ir gatavi strādāt jebkuru darbu, kas tiks piedāvāts.
Galvenie iemesli, kādēļ respondenti izlēmuši doties strādāt uz ārzemēm, ir neapmierinātība ar darba samaksu Latvijā, nespēja atrast kvalifikācijai atbilstošu darbu un vēlēšanās iegūt starptautisku pieredzi.
«Pētījuma rezultāti parāda, ka, neskatoties uz brīvo darbavietu skaita un algu pieaugumu valstī pēdējos trijos gados, iedzīvotāju vēlme pamest Latviju darba meklēšanai ārvalstīs ir joprojām pietiekami augsta un tikai nedaudz mazāk izteikta kā ekonomikas krīzes laikā. Satraucoši ir tas, ka absolūti lielākā daļa ir kvalificētais darbaspēks, kas vēlas meklēt pastāvīgu darbu ārvalstīs, tādējādi sagaidāms, ka darba devēji saskarsies ar vēl lielāku atbilstošu kandidātu deficītu tuvākajā nākotnē,» stāsta «CV-Online Latvia» vadītājs Aivis Brodiņš.
Analizējot pētījuma datus, ko norādījuši darba devēji, Latvijā katrā trešajā uzņēmumā jeb 33 procentos no tiem strādā vismaz viens ārvalstu darbinieks, Igaunijā – tas ir 16 procentos uzņēmumu, bet Lietuvā ārvalstnieki strādā pie 44 procentiem darba devēju. Latvijā darba devēji šādu situāciju skaidro ar to, ka galvenokārt nav kvalifikācijai un pieredzei atbilstošu darbinieku (26 procenti), tiem nepieciešama īpaša svešvalodu prasme, kas Latvijā nav ļoti izplatīta (20 procentu), tāda ir uzņēmuma darbības politika un specifika (15 procentu), kā arī Latvijā strādājošie (12 procentu) prasa neatbilstošu un nesamērīgi augstu darba samaksu.
Pētījums norisinājās maijā interneta vidē, aptaujājot 7407 respondentus visās Baltijas valstīs. Latvijā tajā piedalījās 1828 darba ņēmēji un 110 darba devējs, Lietuvā attiecīgi 1076 un 80, bet Igaunijā 4005 darba ņēmēji un 308 darba devēji. ◆
