Pēc Eiropas Komisijas uzaicinājuma uzsākt sarunas ar visām otrās grupas kandidātvalstīm, tostarp arī Latviju, ir izgaisušas šaubas par to, ka nākamās desmitgades laikā Latvija tiks uzņemta Eiropas Savienībā.
Pēc Eiropas Komisijas uzaicinājuma uzsākt sarunas ar visām otrās grupas kandidātvalstīm, tostarp arī Latviju, ir izgaisušas šaubas par to, ka nākamās desmitgades laikā Latvija tiks uzņemta Eiropas Savienībā (ES). Par modes lietu ir kļuvusi spriedelēšana, kādas būs pievienošanās labās puses un ko mēs zaudēsim, iestājoties ES
Nevienam nav noslēpums, ka Latvijai ceļā uz ES ir jāpadara milzum daudz: jāharmonizē likumdošana atbilstoši ES prasībām, jāveic teritoriāli administratīvā reforma, jāuzlabo makroekonomiskie rādītāji utt. Viena no nozarēm, kur jāpadara ļoti daudz, ir lauksaimniecība. Pārsteidzoši, bet tieši Latvijas zemnieki visskeptiskāk uztver gaidāmo pievienošanu ES.
Eiropas Komisija progresa ziņojumā un Pievienošanas partnerības dokumentā lauksaimniecībā Latvijai norāda uz divām jomām, kur jau tuvākajā nākotnē jāuzlabo situācija – veterinārās un fitosanitārās likumdošanas saskaņošana ar ES prasībām, kā arī gaļas un piena pārstrādes uzņēmumu modernizācija atbilstoši ES higiēnas un sabiedrības veselības standartiem. Skaidrs, ka pirmais darāmais darbs ir modernizēt veterināro dienestu un pastiprināt kontroli uz Latvijas austrumu robežas ar Krieviju un Baltkrieviju, jo tā nākotnē būs ES ārējā robeža. Kā izteicies Zemkopības ministrijas Integrācijas un ārējo sakaru departamenta direktors Mārtiņš Roze, patlaban tikai aptuveni piektā daļa no likumdošanas normām lauksaimniecībā ir saskaņota ar ES direktīvām un darbs šajā sfērā ir nodrošināts vēl pieciem sešiem gadiem. Jāpiezīmē, ka Latvijai visas normas ir jāsaskaņo līdz laikam, kad mūsu valsts iestājas ES, tas nozīmē, ka pievienošanās pat teorētiski varētu notikt ne ātrāk kā 2005. vai 2006. gadā.
Progresa ziņojumā par Latviju Eiropas Komisija pārmet zemo kapacitāti, vecmodīgas tehnoloģijas un uzņēmumu nerentabilitāti pārtikas rūpniecībā. Ziņojumā pausta pārliecība, ka gaļas pārstrādes sektors ir visai atpalicis. Tomēr ir arī lietas, kuras Eiropas Komisija vērtē atzinīgi: piena un graudu pārstrādes uzņēmumos vērojama specializēšanās konkrētos produkcijas veidos, šādi ļaujot uzlabot to konkurētspēju.
Pievienošanās partnerībā komisija uzdod Latvijai turpināt pārtikas pārstrādes uzņēmumu restrukturēšanu un to konkurētspējas paaugstināšanu, kā arī uzlabot pārtikas kvalitātes kontroles sistēmu. Zemkopības ministrijai šajā sakarā vajadzētu efektīvāk koordinēt ar iestāšanos ES saistītos pienākumus, veicināt likumdošanas apguvi un izpratni, kā arī atvēlēt vairāk līdzekļu ES likumdošanas ieviešanai lauksaimniecībā. Mārtiņš Roze atzīst, ka tikai lauksaimniecības normu saskaņošana gan valsts institūcijām, gan uzņēmējiem, kuriem būs jāpārkārto sava ražošana atbilstoši ES prasībām, kopumā valstij izmaksās aptuveni vienu miljardu latu, kas būtu jāiegulda šo piecu līdz sešu gadu laikā. Uz lauksaimniecību attiecas puse no visām direktīvām, kas Latvijai jāsaskaņo ar ES. Viens no kavēšanās iemesliem ir finansu trūkums, kas palielina šajā jomā strādājošo valsts institūciju funkcijas.
Vēl viens steidzami darāms darbs ir valsts austrumu robežas sakārtošana. Jau gadu darbojas jaunuzceltais Terehovas robežkontroles punkts, kura projektēšana notika ar ES PHARE līdzfinansējumu, kā padomniekus pieaicinot ES ekspertus. Kuriozākais slēpjas apstāklī, ka šie eksperti atbildēja par muitas lietām un nepārzināja veterinārās problēmas, tāpēc netika uzbūvēta atsevišķa ēka kravu veterinārajai kontrolei. Pirms diviem mēnešiem sāka darboties jaunuzceltais Pāternieku robežkontroles punkts ar Baltkrieviju. Tur situācija ir analoga. Tā kā šajos punktos nav nepieciešamo atsevišķo ēku veterinārajai kontrolei, secinājums ir viens: uz Latvijas austrumu robežas nav neviena robežkontroles punkta, kas atbilstu ES veterinārajām prasībām. Tiek celti robežkontroles punkti Grebņevā un Silenē. Arī tajos nav nepieciešamās atsevišķās ēkas kravu veterinārajai kontrolei. Sanitārās robežinspekcijas priekšnieks J.Kinna gan taisnojas, ka arī ES valstīs šādas ēkas robežkontroles punktos uzceltas vēlāk.
Vēl sarežģītāka ir situācija ar dzelzsceļa kravu kontroli, jo patlaban no Krievijas ievestais tiek kontrolēts Rēzeknē, bet no Baltkrievijas – Daugavpilī. ES direktīvas paredz, ka dzelzceļa kravu veterinārā kontrole jāveic vai nu uz robežas, vai pirmajā stacijā. Ne Rēzekne, ne Daugavpils nav pirmā stacija.
Jau tagad ir skaidrs, ka lauksaimniecības likumdošanas saskaņošana atbilstoši ES problēmām būs dārga, sarežģīta un notiks lēnāk, nekā mēs to vēlētos. Arī ražošanas pārstrukturēšana prasīs pieņemt ne vienu vien nepopulāru lēmumu. Faktiski likumdošanas saskaņošana un īstenošana lauksaimniecībā ir viens no grūtākajiem uzdevumiem abu grupu kandidātvalstīs, un Latvija, kā mēs redzam, nav izņēmums.
