Atslābumu, kas iestājās tūlīt pēc ES referenduma, nomainījis satraukums un bažas, kas īsti notiks pēc trim mēnešiem un cik gatava tam ir Latvijas likumdošana. Visvairāk darāmā vēl ir lauksaimniecībā, kur gaidāmas visbūtiskākās pārmaiņas.
Atslābumu, kas iestājās tūlīt pēc ES referenduma, nomainījis satraukums un bažas, kas īsti notiks pēc trim mēnešiem un cik gatava tam ir Latvijas likumdošana. Visvairāk darāmā vēl ir lauksaimniecībā, kur gaidāmas visbūtiskākās pārmaiņas.
ES ir ļoti stingras dzīvnieku turēšanas prasības, rūpējoties gan par pārtikas kvalitāti, gan arī par pašu dzīvnieku labsajūtu.
Atcerēsimies kaut vai teliņu siešanas epopeju. Arī vistām ES gaidāmi jauni dzīves apstākļi. Taču Latvija dažus mēnešus līdz oficiālajai dalībai ES dažus šīs direktīvas punktus plāno apstrīdēt, uzskatot, ka tie nemaz tik labi vistām nav. Domājams, pati vista vislabāk varētu pateikt, kādos apstākļos vēlas nodzīvot savu salīdzinoši īso mūžu – aptuveni pusotru gadu, kas viņai atvēlēts olu dēšanai. Padomju Savienībā savulaik cēla kūtis kā daudzstāvu ēkas, un Krievijā saglabājušās pat deviņstāvu putnu novietnes. ES virzās uz to, ka vistai, tāpat kā citiem putniem, ir tiesības pastaigāties brīvā dabā. Ja arī padevīgos putnus tur sprostos, tiem jābūt mazliet lielākiem, nekā putni līdz šim turēti pie mums. Jābūt arī laktām, kur vistām atpūsties, ligzdām, kur dēt olas, kā arī speciālai lentei nagu asināšanai. Latvijas olu ražotāji bilst, ka pašā Eiropā jau sākušās diskusijas par šo noteikumu pamatotību.
Ražotāji teic, ka patērētājiem ola ir svarīgāka par vistu, ES labturības prasības samazinās olu svaru un tās kļūs netīrākas. Turklāt olu cena var palielināties līdz pat 20 procentiem.
Būtiskākais iemesls ir tas, ka olu ražotāji patlaban nav gatavi ES prasībām. Lai modernizētu vistu kūtis, nepieciešami aptuveni 26 – 30 miljoni eiro. Latvijas valdība pērnajā pavasarī, piemērojot Eiropas vistu turēšanas prasības mūsu likumdošanai, noteica pārejas periodu līdz 2011. gadam. Taču paredzēts, ka arī nemodernizētajos sprostos vistu skaitam jābūt mazākam nekā patlaban. Tagad olu ražotāji prasa uz trim gadiem atlikt arī šo prasību.
Saskaņā ar ES pievienošanās līguma 42. punktu Latvija ārkārtas situācijā var prasīt pārejas periodus ES prasību izpildei. Maksimālais termiņš ir trīs gadi, taču prasība ir argumentēti jāpamato. Pretējā gadījumā, ja Eiropas Komisija tam nepiekrīt, ražotājiem jārēķinās, ka uzņēmums var tikt slēgts. Patlaban ir maz cerību, ka tuvākajā laikā ES prasības dējējvistu turēšanai varētu mainīties.
