Latvijas Bankas preses sekretārs ir publiskojis valsts iestādes necienīgu un histērisku paziņojumu.
Latvijas Bankas preses sekretārs ir publiskojis valsts iestādes necienīgu un histērisku paziņojumu. Pirmajā acu uzmetienā to varētu vērtēt kā amizantu. Nedaudz. Šis ir pirmais man zināmais gadījums, kad Latvijas Banka nevis konstruktīvi atbild uz nopietnu kritiku, bet nolaižas līdz lētām ķengām. Vēl vairāk. Latvijas Banka izliekas, ka nesaprot, par ko savā 7. septembra paziņojumā runāja Tautas partijas priekšsēdētājs Andris Šķēle.
Tiek mēģināts radīt iespaidu, ka runa ir par personiska rakstura apvainojumiem vai pat personisku atriebību. Šķēles kunga paziņojumā, kurš pat tika raidīts Latvijas TV un publicēts presē, nav neviena paša vārda, ko varētu kvalificēt kā uzbrukumu personālijām tika kritizēta Latvijas Bankas realizētā kredītiestāžu uzraudzības politika. Šajā paziņojumā Andris Šķēle uzskatīja par nepieciešamu norādīt uz acīmredzamām kļūdām, kuras nenoliedz arī pašreizējais finansu ministrs. Vai tiešām Latvijas Bankas amatpersonas savos krēslos jūtas tik nedroši, ka nepieļauj ne vismazāko kritiku no malas? Vismaz līdz šim LB vadītāji bija spējuši radīt nopietnu un stingru vadītāju iespaidu, kas prot valstiski un kompetenti analizēt notiekošo, un uzklausīt arī kritiku.
Šķēles kungam nekad nav bijušas personiskas attiecības ar Latvijas Bankas kredītiestāžu uzraudzības pārvaldes vadītāju Armandu Šteinbergu, tāpēc dīvains izklausās apgalvojums, ka šīs attiecības tiek «kārtotas».
Mēs nepazīstam Šteinberga kungu personiski un nevaram spriest par viņa cilvēciskajām īpašībām. Spriežot pēc skopajām publikācijām presē un kuluāru sarunām, šis cilvēks spēj nodibināt kārtību un bezierunu paklausību savos padotajos. Jādomā, ka viņš iedveš bailes ne vienam vien negodīgam baņķierim (te uzreiz jāatvainojas baņķieriem, es nedomāju kādu personiski). Viņš skaidri zina, ko vēlas sasniegt savā dzīvē, un viņam ir izkopta, lai arī vienkārša, vērtību sistēma. Šāds cilvēks, bez šaubām, varētu būt labs karavadonis, komandēt apsardzes dienestu, izlūkbataljonu, ar-miju vai leģionu. Taču ar to varētu būt par maz, lai uzraudzītu trauslo, komplicēto un smalko kredītiestāžu mehānismu, kura nevainojama funkcionēšana lielā mērā ietekmē ekonomisko stāvokli valstī. Protams, arī tas varētu būt tikai minējums. Runāsim par faktiem vairākas bankas Latvijā pārdzīvo satricinājumus, un mēs uzskatām, ka viens no cēloņiem šai situācijai ir nepietiekami profesionāla uzraudzība no centrālās bankas puses.
Iespējams, ka tur nav vainojams Šteinbergs personīgi. Ja reālā uzraudzība atrodas kāda cita, mums nezināma, cilvēka rokās, tad nosauciet viņa vārdu. Vai arī nenosauciet runa nav par to, kurš ir vainīgs, bet gan par to, ka jāmaina pieeja kredītiestāžu uzraudzībai kā tādai. Latvijas Bankas paziņojumā teikts, ka eksperti ir nominējuši Šteinbergu starp 200 nozīmīgākajiem banku uzraugiem pasaulē. Protams. Vairāk par 200 jau viņu arī nav. Es saprotu, ka dažam arī iekļūšana telefonu grāmatā ir sasniegums, bet nevajadzētu to traktēt kā nacionāla mēroga uzvaru.
Starptautiski eksperti (kuriem tāpat kā Šķēles kungam nav nekādu personisku attiecību ar Šteinberga kungu un uz kuriem tik ļoti mīl atsaukties Latvijas Banka) ir novērtējuši Latvija ir pirmajā vietā Baltijā pēc noguldītāju neatgūto līdzekļu daudzuma un arī Krievijas krīzes rezultātā Latvija ir cietusi vislielākos zaudējumus. Starptautiskā kredītreitinga aģentūra Standard
