Akciju sabiedrībā «Latvijas keramika» strādājošo skaits ir divreiz mazāks salīdzinājumā ar agrākajiem laikiem.
Akciju sabiedrībā «Latvijas keramika» strādājošo skaits ir divreiz mazāks salīdzinājumā ar agrākajiem laikiem. Kādreizējo deviņu ražotņu vietā strādā divi cehi Jelgavā, ar nepilnu slodzi Kuldīgā un Rēzeknes pievārtē. Nodarbināts aptuveni pustūkstotis cilvēku, Jelgavā – apmēram 350. Akciju sabiedrības viceprezidents un galvenais inženieris Gunārs Kalniņš teic, ka ražotnē gausties par grūtajiem laikiem nav pieņemts. Jelgavā ražotā produkcija gan dizaina un krāsas, gan sortimenta un iesaiņojuma ziņā daudz no Eiropas vairs neatpaliek. Uzņēmumam vēl ir nodokļu maksājumu parādi, bet ražošanas apjomi palielinās.
Pamatprodukcijas īpatsvaru 40 – 60 procentu apmērā veido Rīgas melnā balzama pildīšanai domātās dažādu tilpumu māla krūkas, kam ir stabilākais noiets. Gadā saražoto krūku skaits pietuvojies diviem miljoniem. Pateicoties labvēlīgajai sadarbībai ar «Latvijas balzamu», norēķināšanās par realizēto notiek katras nedēļas beigās. Līdztekus jau ierastajiem tilpumiem sākta trīslitru krūku gatavošana valsts līmeņa prezentācijas vajadzībām, lai oficiālās delegācijas ārzemēs varētu dāvināt ne tikai tradicionālās gleznas, bet arī Rīgas balzamu. Šis dzēriens jau sākotnēji pildīts māla traukos, tāpēc keramiķi savulaik daudz strādājuši izturīgas masas radīšanā un negrib aizlaist vējā firmas veikumu. Balzama ražošanas tradīcijas Latvijā iestiepjas trīs gadsimtu garumā, un šis dzēriens līdzās «Laimas» šokolādei varētu būt tikai mūsu valstij vien raksturīga produkcija. Tāpēc trīslitru krūkām to tapšanas procesā balzama etiķete ar Rīgas siluetu tiek iestrādāta mālā. Lai akcentētu individualitāti, domāts par dažādu toņu un glazūru krūkām, par ko nākamnedēļ lems uzņēmuma mākslinieciskā padome.
Krūku ražotājiem risināmi arī atkorķēšanas un aizkorķēšanas jautājumi, jo līdzšinējā lakas noņemšana un korķu viļķa nepieciešamība patērētājiem nereti rada neērtības. Sākumā domāts ieviest stikla pudelēm analogu sistēmu ar vītnēm un aizgriežamu metāla korķi. Taču Eiropas Rekonstrukciju un attīstības bankas (ERAB) palīdzības programmas konsultants, Dānijas Karaliskās porcelāna rūpnīcas vadītājs Leifs Lautrups Larsens pārliecinājis par naturālo korķu ar plastmasas galviņām izmantošanu. Eiropas tirgū pēdējos gados tieši tā tiek aizkorķētas kvalitatīvu (konjaks, viskijs) dzērienu pudeles. «Latvijas balzams» sāk saņemt pasūtījumus no Izraēlas un ASV, tāpēc krūku meistari pieskaņojas pasaules prasībām un līdzšinējo gludo vietā ir sākuši ražot krūkas ar valnīti.
Turpmāk risināms krūku iepakojuma jautājums, lai plastmasas grozu vietā tās liktu uz paliktņiem un ietītu plēvē. Balzama ražotāji jau pasūtījuši Vācijā jaunu dzēriena pildīšanas līniju, un nedrīkst pieļaut, ka transportēšanas laikā krūkas pieputētu vai lietus un sniega ietekmē līdz tai nonāktu nekvalitatīvas.
Māls galvenokārt tiek vests no Lodes rūpnīcas Liepu karjera, baltie māli – no Ukrainas, nefelīns – no Kolas pussalas. Monopolstāvoklis krūku ražošanā joprojām ir saglabāts. Tas ļāvis nodrošināties ar autorapliecībām gan tehnoloģijai, gan izejvielu sastāvam.
Otru produkcijas pamatgrupu veido gan saimnieciska rakstura, gan dekoratīvie keramikas izstrādājumi. Iekšējā tirgū pieprasījums sakarā ar iedzīvotāju zemajiem ienākumiem ir niecīgs. Kādreizējo 60 – 70 procentu vietā līdz minimumam sarucis produkcijas ceļš uz Austrumiem. Lai tiktu Eiropā, vajadzīgi kvalitatīvi izstrādājumi. Tas nozīmē modernu dizainu, konkrētajā gadalaikā dominējošos krāsu toņus un atbilstošu iepakojumu. Svarīgi atrast noieta tirgu. Eiropas bankas finansētie speciālisti līdzējuši sameklēt vairumtirgotājus, kas uzņēmušies produkcijas uzpirkšanu un tālāko izplatīšanu Eiropas valstīs. Vislabākā sadarbība izveidojusies ar dāņiem. Firmu «Swan of Denmark» un «Ove Larsen» pārstāvis ir uzņēmuma tirdzniecības partneris. Eiropā dominē apjomīgas ražotnes ar augstu mehanizācijas līmeni, bet tirgū bieži vajadzīgi elastīgāki ražotāji, kas operatīvi var pielāgoties pieprasījuma pārmaiņām. Jau sadarbības sākumposmā šejienes uzņēmumā nonākuši gan Eiropas izstrādājumu katalogi, gan modes prasībām atbilstošas produkcijas paraugi. Tiesa, tobrīd arī pašu speciālisti jau pievērsušies attiecīgam preču klāstam. Tirdzniecības partnerus galvenokārt interesē kafijas un pusdienu servīžu trauki. Glazūras un krāsu ziņā pie mums iecienītie brūnie un dzeltenie toņi gan atzīti par tādiem, ko Eiropā vienkārši nepirks. Tāpēc viss bijis kardināli jāmaina un jāpāriet uz spilgtiem, Latvijā nepierastiem toņiem – tumši zaļu, zilu, plūmju un baltu krāsu. Uzreiz to izdarīt bijis grūti, jo strādāts pēc citas tehnoloģijas, keramikas krāsas iegūtas galvenokārt ar metāla oksīdu palīdzību, bet keramikas pigmenti saņemti no Krievijas. Diemžēl, strādājot ar turienes izejvielām, nav izdevies panākt vajadzīgos toņus – krāsa bijusi blāva un nenoturīga, radušās grūtības ar pasūtījumu kvalitatīvu izpildi. Meklēta sadarbība ar Vācijas firmām, informācija ievākta vēl no starptautisko izstāžu laikiem Maskavā un Kijevā. Pēc tam atrasta jauna rūpnīca Prāgas pievārtē, kur pieejamas pēc angļu tehnoloģijas ražotas krāsas un izejvielas glazūrām.
Savukārt iepakojuma jautājumu sākotnēji uz sevi uzņēmusies dāņu firma, kam šinī ziņā uzkrāta krietna pieredze. Tā aizsūtītajiem izstrādājumiem nodrošinājusi krāsainu, individuālu iepakojumu. Atšķirībā no mūsu paradumiem servīzes komplektēt no sešiem priekšmetiem Rietumos to pierasts darīt no četriem, jo tam, ka šāds komplektējums ir lētāks, izrādās, ir liela nozīme. Krāsainā iesaiņojuma vidū atstāts brīvs laukums, lai vaigā skatītu kārbas saturu. Pēc tam seko gofrētā kartona kārba, apvilkta ar plēvi un savietota uz paliktņiem, lai būtu iespējama mehanizēta iekraušana. Šāds saiņojums neviļus liek atcerēties laikus, kad gofrētais kartons vispār nebija pieejams un vajadzēja iztikt ar koka skaidām un papīru, kā dēļ transportēšanas laikā uz saplīšanas rēķina bija jāzaudē trīs līdz pieci procenti jau sasaiņoto izstrādājumu. Pēc pirmā kopdarba gada transportēšanas gaitā vairs zaudējumi netiek konstatēti. «Sadarbība mums iemācīja, kā strādā Eiropā, un partneru atsauksmes bija labas. Bet mēs arī paši mācījāmies un pareizi pildījām prasības,» atzīst viceprezidents. Sākumā Jelgavā ražotā prece realizēta kā Dānijā ražota, bet pēdējā laikā uz iepakojuma redzams arī Latvijas vārds. Pēc tam līdzīgā veidā keramikas uzņēmums pievērsies vietējā tirgus izstrādājumu iesaiņošanas jautājumam, kontaktējoties ar somu kompānijas filiāli Rīgā, kas klientus nodrošina ar ārzemēm analogu iepakojumu. Diemžēl pagaidām tikai baltā krāsā. Bet ar laiku atrisināsies arī šis jautājums.
Sadarbība galvenokārt noris ar Skandināvijas valstīm – Norvēģiju, Dāniju, mazāk ar Somiju un Zviedriju. Acīmredzot ziemeļvalstu tautām ir līdzīga gaume – spriež jelgavnieki. Eiropas vidienē interese par keramiku nav tik izteikta. Sadarbība ir samērā regulāra, bet kā jau tirdzniecībā – gadās arī svārstības. Ziemassvētki, Jaunais gads ir intensīvākais laiks, bet gada pirmie mēneši – klusāks posms. Ekonomiskā ziņā iepirkuma cenas uz Eiropu atzīstamas par samērā pieticīgām. Jo sevišķi sākumā, kad pastāvējušas tehnoloģiskas grūtības – morāli novecojušās apdedzināšanas krāsnis tērējušas daudz enerģijas, bet produkcijas atlases procents eksportam bijis samērā zems. Speciālo kamerkrāšņu iepirkšana Eiropā finansiālu apsvērumu dēļ bijusi nereāla, bet sākta sadarbība ar kādu Lietuvas ražotni, kur savulaik tapušas laboratoriju krāsnis. Ekspluatācijā gan atklājušās vairākas nepilnības, bet darbs jaunas produkcijas ražošanā bez sarežģījumiem nemēdz būt. Toties samazinājušās apdedzināšanas izmaksas, arī izstrādājumu kvalitāte kļuvusi labāka. Pašu speciālisti apguvuši arī ugunsdrošo plašu ražošanu, kas līdz šim par lielu naudu vestas no Kijevas, bet ne vienmēr bijušas piemērotas. Uzskaitītie ekonomiski izdevīgie pasākumi pieder pie stūrakmeņiem, kas nodrošināja uzņēmuma pastāvēšanas iespējas.
Komercdienesta darbinieki bijuši ar produkcijas paraugiem izstādēs Maskavā un Sanktpēterburgā, šajās dienās arī Kaļiņingradā, lai pamazām mēģinātu atgūt arī zaudēto Krievijas tirgu. Vairākas kravas aizsūtītas uz veikalu «Daina», kas Maskavā piedāvā Latvijas ražojumus, taču muitas procedūrām vien vajadzīgas trīs nedēļas, un tikai tad prece nonāk pie patērētāja. Krievijā šejienes produkciju nevērtējot zemāk par itāļu preci, bet cenu ziņā mūsu ražojumi ir stipri lētāki.
Šogad ar ERAB palīdzību daudz darīts datortehnikas sarūpēšanas jomā, lai izveidotu vienotu grāmatvedības un uzskaites tīklu. Nupat nodrošināta pieeja «Internet» tīklam, elektroniskajam pastam, lai iegūtu informāciju par iekārtu un izejvielu ražotājiem un perspektīvā reklamētu savu produkciju. Datori kalpos arī reklāmmateriālu sagatavošanai un svītru koda izdrukāšanai. Protams, perspektīvie aizsākumi un modernizācijas process tiks turpināts, jo tas ir vienīgais ceļš uz stabilāku pastāvēšanu.
