Sākoties lielajai, labajai privatizācijai, neviens nevarēja iedomāties, ka tā nesīs tik iespaidīgu netīrumu straumi: miljonu pazušana, negodīga investoru izvēle, korupcija, valsts mantas izsaimniekošana – tie ir tikai daži no daudzajiem piemēriem.
Sākoties lielajai, labajai privatizācijai, neviens nevarēja iedomāties, ka tā nesīs tik iespaidīgu netīrumu straumi: miljonu pazušana, negodīga investoru izvēle, korupcija, valsts mantas izsaimniekošana – tie ir tikai daži no daudzajiem piemēriem, kuri ilustrē Latvijas valstij piederošo uzņēmumu privatizācijas gaitu.
Šajā straumē, kuru jau pilnīgi droši varētu nosaukt par stāvošu (tātad arī smakojošu) ūdeni, ievilkts arī viens no Latvijas stratēģiski svarīgajiem privatizējamajiem objektiem – «Latvijas kuģniecība» (LK).
Nerentabls uzņēmums – iekāres objekts?
Analizējot LK darbību pēdējo gadu garumā, ar nožēlu jāatzīst, ka šis tautsaimniecībai tik ļoti nozīmīgais uzņēmums ir nerentabls un peļņu nenes. Tomēr, pavērojot kaislības, kas virmo ap šo privatizējamo objektu, būtu muļķīgi izdarīt secinājumus, ka «gādīgās» ārzemju kompānijas cīnās savā starpā par tiesībām «palīdzēt» Latvijas valstij atbrīvoties no briesmīgā LK sloga.
Cik neapstrīdama ir patiesība, ka zvejnieks izmet tīklus zivju pulcēšanās vietās, tikpat zināms arī fakts, ka investori apgrozās ekonomiski izdevīgo uzņēmumu tuvumā. Arī šoreiz nav nekāds izņēmuma gadījums – LK ir un arī turpmākajā nākotnē būs peļņu nesoša kompānija. Tās pasludināšana par nekam nederīgu «vraku» pūš tikai tā sauktā stratēģiskā investora stabulē, kas tādējādi mēģina jau tā zemo LK cenu nosist vēl vairāk.
Valdība Privatizācijas aģentūras (PA) murdos
Bagāts rīkojas, kā grib, nabags – kā var. Laikam arī šoreiz valdībai būs jāseko nabaga piemēram (galu galā ne jau pirmo, ne pēdējo reizi). Lielā budžeta atkarība no līdzekļiem, kurus paredzēts iegūt no privatizācijas, dara savu. Nekāda «spīrāšanās» pretī PA vairs nesanāk, jo jebkura norāde uz tās izstrādāto privatizācijas noteikumu nepilnībām var izraisīt privatizācijas aizķeršanos, kas savukārt var novest pie 40 milj. latu liela roba budžetā (tieši tik lielus līdzekļus valdība šogad bija ieplānojusi iegūt no LK privatizācijas). Līdz ar to izpaliek jebkāda PA rīcības koriģēšana, un tā var netraucēti turpināt tirgošanos pēc nebūt ne valstij visizdevīgākajiem noteikumiem, neuztraucoties par rīcības sekām. Iesildīšanās jau notikusi – pēc privatizācijas noteikumos paredzētajām līgumsaistībām, kuras jāuzņemas stratēģiskajam investoram, sanāk, ka vienīgais un bezmaz vai «neizpildāmais» uzdevums ir LK saņemšana par baltu velti. Simboliskie 66,7 miljoni latu, kurus investoram jāiemaksā pašam savā kabatā un kuri it kā domāti uzņēmuma attīstībai, valsts kasē nenonāk. Turklāt nav ne mazākās garantijas, ka ar ap LK cieši apvīto ārzonu palīdzību naudiņa aiztecēs pa to pašu reni, par kuru nākusi. Rezultātā viens no valstij visvitālāk vajadzīgajiem uzņēmumiem, kura vērtība tiek lēsta ap 200 milj. latu, tiks nodots iznīcināšanai, turklāt par šādu soli valsts nesaņems ne pusplika graša. Kā saka – Vilks paēdis, bet kaza… beigta.
Arī stipri līdzīgā investoru izvēles politika gan «Latvijas gāzes», gan LK gadījumā izraisa tikai neizpratni (labākajā gadījumā). Divas kompānijas: grieķu «Lavinia Consortium» un amerikāņu «Tufton Oceanic», tika «nominētas» kā pirmā ranga pretendentes uz LK privatizēšanu. Citi privatizētgribētāji – «Eastwind» un «Ventspils osta» – gluži vienkārši tika «noskaloti» no privatizācijas klāja, par iemeslu minot privatizācijas koncepcijā «netīši» atrunātos punktus, ka šāda atbildīga darba veikšanai nepieciešami savi kuģi… Tad jau sanāk, ka pasaulē darbojās virkne uz nelikumībām dibinātu koncernu un Latvija beidzot varēs parādīt klasi starptautiskā līmenī. Nu ko – lai izdodas!
Rūgtā pieredze
Runā, ka gudrie mācās no cita kļūdām, bet ar smagāku smadzeņu podu apveltītie – no savējām. Interesanti, pie kuras no šīm kategorijām pieskaitāma PA? Vai tiešām Latvijas politiku «taisa» grūtgalvīši, vai arī augsto amatpersonu uzdrīkstēšanās jau robežojas ar bezkaunību? Pēc «Lattelekom» pieredzes vajadzētu uzreiz būt skaidrai «Latvenergo» privatizācijas koncepcijai. Tas pats attiecas arī uz LK. Ļoti spilgts privatizācijas modelis, kādu nevajadzētu izmantot, LK variantā vērojams Rīgas Transporta flotes (RTF) piemērā. Viss, kas darīts uzņēmuma labā, aprobežojās ar viena kuģa iegādi, turklāt negatīvo iezīmju bija un ir krietni vairāk: tika atlaisti strādājošie, kuģi tika apdrošināti ārzemēs, kas nesa milzīgus zaudējumus pašmāju apdrošināšanas kompānijām, netika kārtotas saistības ar Rīgas Fondu biržu (RFB)… Ak, jā! Pavisam aizmirsu, ka stratēģiskai investors, starp citu, ir neviens cits kā… «Lavinia Consortium». Pat pieņemot, ka visas šīs darbības nav notikušas ar mērķi iznīcināt sev nelabvēlīgu konkurentu (iepriekš RTF, bet tagad arī LK), nedrīkstētu šo kompāniju pielaist pie privatizācijas kaut vai tikai tādēļ, ka tā nav spējīga veiksmīgi vadīt uzņēmumu. Izskatās, ka PA to nesaprot un darbojas tikai sev vien zināmās latu un dolāru dimensijās.
Latvieši – mūžīgā «vārnu kodēju» tauta?
Atceroties vēstures grāmatās lasītās rindas par varonīgo kuršu sirojumiem, stāvā sajūsmā salecas jebkura sevi cienoša latvieša sirds. Arī vērojot «Ventspils naftas» darbību un tās aktivitātes Latvijas sporta reanimēšanā, sirdī iezogas cerība un neliels lepnums, ka kaut kas tomēr tiek darīts attīstības labā, ka Latvija neatgādina stāvošu pīļu dīķi. Diemžēl dažbrīd to visu aizēno klajas mantkārības tieksmes. Uz jautājumu, kāpēc gan Latvijai, kuru vismaz pašlaik pamatoti uzskata par tranzīta valsti, jāatdod savas pozīcijas un jāšķiras no otras potenciālās «Ventspils naftas», atbildes nav. Pat gadījumā, ja pašmāju investori nav spējīgi samaksāt pilno LK cenu, izdevīgāk to būtu ļaut privatizēt uz nomaksu jeb arī pārdot starptautiskajā izsolē, nevis nodot nežēlīgu konkurentu rokās. Latvija vienmēr bijusi vērā ņemama saņcense pasaules tirgū, un tāpēc ārzemju vēlme to likvidēt nav nekāds brīnums. Brīnums slēpjas citā apstāklī – kā vispār kaut ko tādu var pieļaut? Vai latvieši būs mūžīgā «vārnu kodēju» tauta, to rādīs laiks, bet mēs jau 15. februārī redzēsim Finansu ministrijas nostāju, kas būtībā jau ir prognozējama, – LK tiks privatizēta pēc tā sauktā PA jeb J.Nagļa varianta.
