Katru gadu Latvijā notiek Eiropas kultūras mantojuma dienas. Šogad to tēma ir Latvijas lauku kultūrvēsturiskā ainava.
Katru gadu Latvijā notiek Eiropas kultūras mantojuma dienas. Šogad to tēma
ir Latvijas lauku kultūrvēsturiskā ainava.
Eiropas kultūras mantojuma dienu zilais karogs plīvos arī pirmā Latvijas Valsts prezidenta Jāņa Čakstes memoriālajā muzejā Jelgavas rajona Sidrabenes pagasta Aučos.
Otrs mantojuma dienu objekts Jelgavas rajonā ir Pēterlauku vējdzirnavas Platones pagastā. Tur paredzēti ļoti interesanti pasākumi. Jau rīt, 9. septembrī, plkst. 15. pie vējdzirnavām koncertu sniegs Platones pagasta pašdarbnieki. Interesenti varēs iepazīties ar Pēterlauku vējdzirnavām un to vēsturi. Pasākuma dalībniekiem būs iespēja likt lietā atjautību un pārbaudīt savus fiziskos spēkus dažādās atrakcijās un sacensībās, kas būs saistītas ar dzirnavām un malšanu. Uzvarētāji saņems SIA «Klubs UVI’S» sarūpētās balvas. Būs arī zaļumballe.
Vēl kāds jaunums – Jelgavas krodziņā «Tobago» varēsim nobaudīt gan «Dzirnavnieka launagu», gan kokteiļus «Meldermeitiņa» un «Dzirnakmens».
13. septembrī Latvijas Lauksaimniecības universitātes aulā tiks atklāta fotoizstāde «Zemgales novada kultūras pieminekļi» – vairāk nekā 100 krāsainās fotogrāfijās vērosim Jelgavas, Bauskas, Dobeles rajona muižas, baznīcas, arheoloģisko izrakumu materiālus, kā arī citus vēstures pieminekļus un dabas objektus.
Noslēdzies konkurss Jelgavas, Bauskas un Dobeles skolu audzēkņiem «Zemgales kultūrvēsturiskā vide». Atsaucība bija ļoti liela. Viktorīnā, pētnieciskajos un radošajos darbos no Jelgavas piedalījās astoņi, no rajona – seši, kopumā – 94 skolēni. Žūrija lēmumu jau pieņēmusi, bet konkursa rezultāti tiks paziņoti 15. septembrī plkst.15 Bauskas rajona Ceraukstes pagasta Lejniekos – Viļa Plūdoņa memoriālajā muzejā. Gaidām konkursantus!
Dzirnavas maļ kā senāk
Viena no savdabīgākajām un vērtīgākajām Zemgales lauku kultūrvēsturiskās ainavas iezīmēm ir senās vējdzirnavas. Pavasaros zaļojošo tīrumu, vasarās zeltaino druvu ieskautas Zemgales līdzenumā lepni un majestātiski stāv Pēterlauku vējdzirnavas. Līdzās Užavas, Degoles, Zantes un Vircavas vējdzirnavām tās tiek uzskatītas par vienām no vislabāk mehanizētajām tāda tipa būvēm Latvijā.
Šīs tā sauktā holandiešu tipa vējdzirnavas celtas no 1860. līdz 1870. gadam arhitekta Fridriha Šmita vadībā. To mehānisma meistars bija Tukuma apriņķa Struteles pagasta Druviņu māju saimnieka dēls Kārlis Trēde. Viņš bija labs sava amata pratējs un darinājis vairāku Zemgales dzirnavu mehānismus. Pēterlauku vējdzirnavās iebūvēti seši stāvi. Dzirnavu spārnu diametrs ir 25 metri. 11 metru garais galvenais vārpsts (diametrs – 60 centimetru) darināts no viengabala priedes koka stumbra.
Pēterlauku vējdzirnavu pirmais īpašnieks bija pats Frīdrihs Šmits. 20. gadsimta sākumā tās no viņa nopirka melderis J.Prūsis, kas tās darbināja līdz pat 1950. gadam. Ilgu laiku lepnās dzirnavas vientuļi stāvēja dīkā – bez varenajiem spārniem. Pēc Latvijas lauksaimniecības akadēmijas profesoru Jāņa Āboliņa un Laimoņa Jurševska iniciatīvas Pēterlauku vējdzirnavas sāka atjaunot. 1975. gadā tika uzlikts jumts, bet 1980. gadā tās ieguva jaunus spārnus.
Kultūrvēsturiskā nozīmē šis Zemgales lauku ainavas objekts īpaši vērtīgs ir tādēļ, ka tā apkārtne saglabājusi savu dabiskumu, dzirnavas neieskauj masīva apbūve. Jo vairāk – ķieģeļu korpuss ar vērienīgajiem spārniem, dzirnavnieka māja, nelielais dīķītis un ābeļdārzs rada romantisku noskaņu. Ir svarīgi saglabāt šo neskarto vidi, kas liecina par Zemgales ainavas veidolu tālā pagātnē, par dzirnavnieka amata tradīcijām.
Pirmā prezidenta dzimtajā pusē
Rāmi plūstošā Lielupe, pirms pagriezdamās uz Jelgavas pusi, met vēl vienu ieloku. Tur – Lielupes labajā krastā – atrodas Jāņa Čakstes dzimtas mājas «Auči». Zemgalei tik raksturīgajā līdzenajā ainavā tās redzamas jau no tāluma – mazliet atgādinot pils siluetu, ēkas aprises īpaši izceļ sarkanbrūnais dakstiņu jumta segums un savdabīgais fasādes krāsojums.
Čakstu ģimene no Lielsesavas pagasta Čakstu Zirņiem uz Aučiem pārcēlās 1871. gadā, bet mūsu gadsimta 20. gados līdzās vecajai mājai sāka celt jaunu dzīvojamo ēku. Padomju varas gados Auči bija ieauguši krūmājos. Tos nevarēja saskatīt ne no lielceļa, ne arī no upes puses. 90. gados mājas sāka atjaunot un sakopt to apkārtni. Nu jau gadu tur atvērts muzejs.
Auču kultūrainavu papildina paša prezidenta un viņa tēva stādītais augļu dārzs un garā liepu aleja. Pāri lielceļam zaļo mežs, kuru vairāk nekā pirms simts gadiem stādījis J.Čakstes tēvs.
Gleznainais Lielupes krasts, Auči un to apkārtne nav tikai dabas radīta ainava. To veidojis cilvēks ar savu estētisko vides uztveri – īsts savu māju saimnieks
Ina Lastovecka, Jelgavas rajona galvenā valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspektore
