«Viss pagāja ļoti jauki, to lielisko auru un vienotības izjūtu pat grūti vārdos aprakstīt,» pēc pirmās Baltijas valstu lauku sieviešu konferences gandarījumu neslēpj Latvijas Lauku sieviešu apvienības padomes priekšsēdētāja Rasma Freimane.
«Viss pagāja ļoti jauki, to lielisko auru un vienotības izjūtu pat grūti vārdos aprakstīt,» pēc pirmās Baltijas valstu lauku sieviešu konferences, kas piektdien un sestdien risinājās LLU, gandarījumu neslēpj Latvijas Lauku sieviešu apvienības padomes priekšsēdētāja Rasma Freimane.
«Visas lauku sievas – gan pašmāju, gan ārzemju viešņas – jutās īpaši labi, un šīs pozitīvās emocijas vēl nav zudušas,» ir sajūsmā R.Freimane. Tās bija Latvijas Lauku sieviešu apvienības ugunskristības starptautiska, liela pasākuma organizēšanā. Apvienības dāmas varēja pasākuma rīkošanas pienākumu nastu uzvelt kādai citai, pieredzējušai organizācijai, taču mūsu lauku sievas ir neatlaidīgas un apņēmīgas: «Labāk dari pats un iemācies!» Un viņām izdevās! Nevienai no piecu valstu lauku sievietēm, kas ieradās Jelgavā uz konferenci, nekas netraucēja lieliski pavadīt laiku kaimiņvalstu kolēģu vidū. «Rīt analizēsim, ko esam iemācījušās, kādu pieredzi pasākuma gaita un organizēšana mums deva, ko neizdarījām līdz galam, ko vēl varējām noorganizēt papildus, un meklēsim atbildi uz citiem tamlīdzīgiem jautājumiem,» stāsta R.Freimane. Viņa saka milzīgu paldies Latvijas Lauku sieviešu apvienības padomes loceklei Maigai Krūzmētrai, Dobeles, Bauskas rajona un citām lauku sievām par pašaizliedzīgo darbu un ieguldījumu, gatavojoties konferencei. «Viņas ļoti daudz palīdzēja. Galu galā strādāt kopā, lai sasniegtu kopīgus mērķus, arī jāiemācās!» piebilst apvienības padomes priekšsēdētāja.
Konferences mērķis – veidot Baltijas valstu un Ziemeļvalstu sieviešu organizāciju sadarbības tīklu – pilnībā sasniegts. Ir parakstīts nodomu protokols. «Baltijas valstu lauku sievas dzīvo līdzās vienām problēmām, un būsim stiprākas, ja tās risināsim kopīgi. Mēs ļoti vēlējāmies, lai kaimiņi ir līdzās, kopā ar mums. Pateicoties iedibinātajai sadarbībai, izstrādāsim starptautiskus projektus,» uzsver R.Freimane. Viņasprāt, visvērtīgākais konferences devums ir, pirmkārt, kaimiņvalstu lauku sieviešu tikšanās vispār un, otrkārt, pieredzes apmaiņa. Lauku sievas runāja par visu ko, sākot ar cukura cenām, beidzot ar vīriem un bērniem. Pēc pasākuma dalībnieces atgriezās mājās ar jauniepazīto kolēģu adrešu kalniem, jo «visas meklēja gan partneres projektu veidošanā, gan vienkārši labus draugus ar līdzīgu nodarbošanos». Kurš gan vēl tik labi sapratīs Latvijas lauku sieviešu problēmas, domas, mērķus, ja ne kolēģes kaimiņvalstīs?
R.Freimanei gan ir skumji par vienu lietu: «Mums tik ļoti svarīgās konferences sākumā uzstājās zemkopības ministrs Mārtiņš Roze, Jelgavas mērs Andris Rāviņš un citi, taču kā lai pierunā šīs augstās amatpersonas noklausīties kādu konferenci līdz galam tikai to vienu dienu? Tā taču vajadzētu būt, jo citādi viņiem mūsu problēmas un mērķi paliek nepietiekami iepazīti. Un tā tas Latvijā ir vienmēr, arī citāda rakstura konferencēs. Nevaru aizmirst, kā Varšavā līdzīgā pasākumā Zemnieku federācijas priekšnieks kopā ar savu sieviņu, kas nebūt nav mazsvarīgi, visu laiku pagodināja ar savu klātbūtni un ar humoru bija labi pamanāms. Viņš ieradās un parādīja, ka ir līdzās, ka viņam rūp, kas notiek, un tas bija liels atbalsts. Pie mums reizēm «apakšas» izdara vairāk nekā «augšas», bet uz priekšu jāiet kopā!»
Pirmās Baltijas valstu lauku sieviešu konferences atklāšanas dienā dāmas bija vēl mazliet nedrošas un izbaudīja to kā svētku dienu, jo galu galā beidzot taču satikušās! Pievakarē skaistā koncertā uzstājās arī LLU mākslinieciskās pašdarbības kolektīvi. Savukārt sestdien jau notika nopietns darbs grupās, kur sievas pauda savas lieliskās idejas, vērtēja pašvaldību attieksmi pret sabiedriskajām organizācijām, izteica viedokļus un sprieda par citām tēmām. Ņiprās dāmas runāja arī par savu nākotni ES, taču par viņu nostāju šai jautājumā vēsta jau pati pulcēšanās devīze: «Sievietes Eiropā nepazudīs!».
Tā bija pirmā tikšanās, bet noteikti ne pēdējā. R.Freimane pieļauj, ka pēc kāda laika lauku sieviešu organizāciju pārstāves atkal sanāks kopā, un tas, visticamāk, notiks Lietuvā. «Būsim Baltijas valstu lauku sieviešu lobijs!»
Latvijas Lauku sieviešu apvienībai ir jau trīs gadiņi, un tuvākajā nākotnē organizācija plāno izdot grāmatu, kurā būs apkopota informācija par visiem laucinieču klubiem Latvijā, un to ir apmēram 200.
Par godu apspriedei izdots speciāls plakāts. Tas ir nākamā gada kalendārs, kurā sievietes varēs atzīmēt savas aktivitātes.
