Tūrisma maršruts – Bauskas novada baznīcas. Mūsu likteņgaitas ir gluži kā ierakstītas baznīcu torņos: gan laika zoba, gan cilvēku ārdīti, tie atkal celti no jauna.
Tūrisma maršruts – Bauskas novada baznīcas
Mūsu likteņgaitas ir gluži kā ierakstītas baznīcu torņos: gan laika zoba, gan cilvēku ārdīti, tie atkal celti no jauna. Bez baznīcām nav iedomājama Latvijas pilsētu un lauku ainava, vēsture un tagadne. Tās aicina sevi iepazīt un saglabāt
dzīvā piemiņā – Dievam par godu, cilvēkiem par svētību.
Jelgavas Sv.Vienības luterāņu draudze katru gadu rīko ekskursijas pa Latvijas dievnamiem, iepazīstinot ar draudžu vēsturi un darbību. Domāju, ka baznīcas ir nozīmīgas kultūrvēstures vērtību glabātājas, tāpēc tās būtu saistoši objekti katram ceļotājam.
Sv.Vienības draudzes locekļi šovasar iepazinās ar Bauskas novada baznīcām, citiem vēstures un mākslas pieminekļiem, kā arī ar dabas objektiem.
Bērsteles baznīca
Braucot pa Dobeles – Bauskas šoseju un nogriežoties uz Sviteni, sasniedzam Bērsteles baznīcu. Bērsteles un Svitenes novada vēsture saistīta ar baronu Grothūsu dzimtu, kas vairākkārt bija spiesti tiesāties ar Kurzemes un Zemgales hercogiem par savu īpašuma tiesību saglabāšanu.
Jaunāko laiku vēsture 1655. gadā celtajai Bērsteles luterāņu baznīcai veidojusies salīdzinoši labvēlīgi. Lai gan padomju varas gados draudzei dievnamu atņēma, tas tika saglabāts apmierinošā stāvoklī, jo tur tika iekārtota Rundāles pils muzeja fondu glabātuve. Dievnamā saglabājusies mākslinieciski augstvērtīgā kancele ar kokgriezumiem. Altāris būvēts 1851. gadā, bet tagadējā altārglezna dāvināta 90. gados.
Bērsteles luterāņu draudzi patlaban vada mācītājs Aivars Siliņš, bet par tās dvēseli tiek uzskatīta valdes locekle Smaida Kondrāte. Draudze ir neliela, turklāt daudzi tās locekļi nav vietējie iedzīvotāji. Dievkalpojumi norisinās reizi mēnesī, tāpēc dievnamā ļauts ienākt arī citām konfesijām.
Svitenes pagasta Padomes priekšsēdētāja Genoveva Lapsa pauž gandarījumu, ka pagastā atdzimusi Bērsteles garīgā dzīve – baznīcā jaunie vecāki kristī savus bērnus, laulājas, ar garīdznieka svētību izvada tuviniekus pēdējā gaitā. Tiesa, vasaras lauku darbu laikā esot maz dievlūdzēju, tomēr Ziemassvētkos un Lieldienās dievnams ir pilns. Īpaši svitenieši uz baznīcu dodas, kad nospiež ikdienas bēdas un grūtības.
Pagasts cenšas materiāli atbalstīt vietējo draudzi. Pagājušogad par tā līdzekļiem dievnamā veikts fasādes remonts, uzstādītas notekcaurules, kā arī vēja nogāztais torņa gailis. Patlaban ļoti trūkst ērģeļu. Tās, kad baznīca bija Rundāles pils muzeja pārraudzībā, pazudušas līdz ar altārgleznu. G.Lapsa uzskata, ka jaunu ērģeļu uzstādīšanā būtu jāiesaistās arī pašvaldībai.
Izstāde Rundāles pils muzejā
Tālākais ceļš ved uz Rundāles pili. Vēl pēc Bartolomeo Rastrelli šedevra apskates ieteicams iegriezties izstāžu zāles pils staļļos, kur vasaras sezonās iekārtotajā izstādē «Posta laiks» apskatāmi ar Rundāles pils muzeja gādību saglabātie baznīcu interjera fragmenti un inventāra priekšmeti. Jāatzīst, ka atjaunotās draudzes nav apmierinātas ar to, ka pagaidām nav atguvušas savu baznīcu vērtības, kas glabājas muzejā. Taču, kā liecina izstādē apskatāmais saraksts par Latvijas dievnamu saņemtajām vērtībām, muzejs pakāpeniski atdod draudzēm viņu likumīgos īpašumus. Varam būt tikai pateicīgi Rundāles pils muzeja darbiniekiem par baznīcu mākslas vērtību saglabāšanu.
Bauskas Sv.Gara baznīca
Nokļūstot Bauskā, pēc pils apskates ieteicams iegriezties kādā no pilsētas dievnamiem. Piemēram, Sv.Gara luterāņu baznīcā, kurai ir vairāk nekā 400 gadu vēsture.
Sv.Gara baznīcas kā vācu draudzes dievnama celtniecību pabeidza 1594. gadā, bet torni (savulaik to vainagoja kupols) ar galeriju un stāvu piramidālu smaili – 1623. gadā. Latviešu draudze uz Sv.Gara baznīcu pārcēlās pēc tam, kad nodega latviešu Sv.Trīsvienības baznīca. 1799. gadā torņa smailē iespēra zibens. Ilgu laiku netika veikti remontdarbi, līdz beidzot tornis pārbūvēts pašreizējā izskatā. Turpretim altāris savu veidolu ieguvis pēc pārbūves 1861. gadā. Turpat novietota pārbūves projekta autora Jūliusa Dēringa altārglezna «Kristus pie krusta», kas stilistiski līdzīga citai Jelgavas baltvācu mākslinieka altārgleznai Jelgavas Sv.Jāņa baznīcā. Dievnama iekšpusē apskatāmi interesanti monumentāli dekoratīvās mākslas paraugi, ar skulpturāli dekoratīviem elementiem papildināti kapu uzraksti – tā sauktās epitāfijas, kas veltītas tiesas fogtam (tiesnesim) Joahimam Henningam un birģermeistaram Klāsam Johanam Reimsam.
Ar Sv.Gara baznīcas darbību mūs iepazīstināja draudzes svētdienas skolas darbiniece Linda Baļčūne. Bauskas luterāņu draudzē prāvesta Paula Žibeika un mācītāja Aivara Siliņa (kalpo arī Bērstelē un Sesavā) vadībā vienojušies 240 cilvēki. Draudzes garīgajā vadībā palīdz arī tautietis no ASV mācītājs Aivars Pelns. Draudzē darbojas diakonija un dāmu komiteja, kā arī koris un ansamblis. Turpretim svētdienas skolu apmeklē 50 bērnu, kuriem tiek rīkotas vasaras nometnes pie jūras. Draudze atguvusi savus īpašumus – draudzes namu iepretī baznīcai un mācītājmuižu ārpus pilsētas. Cieša sadarbība baušķeniekiem izveidojusies ar māsu draudzi Zviedrijā, kas Bauskas draudzei sniedz arī materiālu atbalstu. Savus īpašumus draudze apsaimnieko patstāvīgi. Tā, piemēram, mācītājmuižas zemē iestādīta jaunaudze 15 ha platībā.
Bauskā darbojas arī katoļu un pareizticīgo draudze ar saviem dievnamiem, kā arī vairākas netradicionālās kristiešu reliģiskās organizācijas.
Vecsaules baznīca
Ceļā no Bauskas uz Bārbeli, pirms Vecsaules pagriezienā pa labi (Jaunsaules virzienā) simtgadīgu koku ielokā atrodas Vecsaules luterāņu baznīca. Tai viegli pabraukt garām, jo senāk staltais baznīcas tornis vēl tikai gaida atjaunošanu. Vecsaules luterāņu baznīca celta 1837. gadā ampīra stilā pēc arhitekta F.Šulca projekta (pirms tam tur bijusi koka baznīca). Vecsaules baznīcas liktenis bijis traģisks. Pirmā pasaules kara laikā dievnamu uzspridzināja vācieši. 1926. gadā atjaunotajā baznīcā tika uzstādīta arī altārglezna, kuras autors ir Jēkabs Bīne (glezna apskatāma iepriekšminētajā izstādē «Posta laiks» Rundāles pils muzejā). Pēc Otrā pasaules kara baznīca draudzei tika atsavināta un vietējais kolhozs tur ierīkoja dzirnavas. Pēc ilgas cīņas ar kolhoza īpašuma mantiniekiem atjaunotā draudze savu dievnamu saņēma tikai pirms astoņiem gadiem. Šajā laikā iekštelpas ieguvušas baznīcu izskatu – iekārtots altāris, baznīcas ēkas 160. gadadienā uzdāvināta jauna altārglezna «Kristus un grēcinieki». Lai arī dievnams vēl nelepojas ar agrāko greznumu, tomēr draudze cer to atjaunot pilnībā. Tuvākais mērķis – atjaunot sagrauto torni, kas varētu izmaksāt apmēram 50 tūkstošu latu. Segt visus būvdarbu izdevumus 32 lauku draudzes locekļiem, protams, nav pa spēkam. Tādēļ draudzes vadība cer uz sadarbību ar kādu Vācijas fondu, kas atbalsta Otrajā pasaules karā cietušo baznīcu atjaunošanu bijušajās sociālisma valstīs.
No malas vērojot, protams, priecē nelielās lauku draudzes uzņēmība. Tomēr šķiet, ka lielāka uzmanība būtu jāpievērš apkārtējo kapu sakopšanai. Varbūt tādēļ lielie plāni var pagaidīt.
Vecsaules pagasta Padomes priekšsēdētājs Juris Cielava uzskata, ka pagasts iespēju robežās atbalsta divas luterāņu un divas katoļu draudzes, kas darbojas pagasta teritorijā. Katoļu draudzēm ir izdevīgāka situācija, jo pats prāvests dzīvo dievnamā un ievēlēts pagasta padomē. Vecsaules luterāņu baznīcas draudzei pašvaldības atbalsts sniegts vairākkārt. Dievnama 160. gadadienā palīdzēts tā remontdarbos, kā arī draudzei atdoto Teivena kapu sakopšanā, iekārtojot aku un remontējot kapliču. Kad no kapličas «pazuda» zvans, pagasts palīdzēja ar transportu, lai to sameklētu.
Tomēr J.Cielava atzīmē, ka pagasts pilnībā nevar segt restaurācijas izmaksas. Turklāt cīņa par īpašumtiesībām uz baznīcas telpām radījusi daudz savstarpēju aizvainojumu. Pagasta priekšsēdētājs uzsvēra, ka deputāti vienmēr izskata visu draudžu lūgumus. Viņaprāt, ja kāds jautājums ilgstoši netiek atrisināts, tas nozīmē, ka ieinteresētā puse nav izrādījusi pietiekamu iniciatīvu.
Bārbeles baznīca
Iebraucot Bārbelē no Bauskas puses, paveras skaista Zemgales ainava. Bārbeles baznīca pašreizējā veidolā celta pēc hercoga Pētera rīkojuma 1789. gadā. Padomju varas gados draudze nezaudēja savu dievnamu, taču 70. gados tas vairākkārt izdemolēts, bojātas tika pat ērģeles. Pateicoties ērģelnieka Jura Jeruma pašaizliedzīgajam darbam, tās izdevies atjaunot. Savdabīgi veidots baznīcas altāris. To vainago uz kolonnām balstīts, izvirzīts jumtiņš, kura centrā attēlota Dāvida zvaigzne. Draudze, kaut gan tās locekļu skaits ir neliels, teicamā kārtībā uztur baznīcu un blakus esošo kapsētu, kur skatāmi vairāki interesanti 19. gadsimta kapu pieminekļi.
Pagājušajā ziemā sadarbībā ar Bauskas rajona Padomi veikta draudzes vēsturē nepieredzēta akcija – baznīcas tornis izgaismots ar prožektoriem. Bārbeles apkārtnē atrodas ievērības cienīgs dabas objekts – sēravoti. Tur savulaik bijusi Baltijā pazīstama dziednīca.
Vecumnieku baznīca
Vecumnieku baznīca paceļas skaistā vietā, mākslīgi izveidotas ūdenskrātuves – Jaunā ezera – krastā. Vecumnieku (bijušās Vecmuižas) draudzes dibināšanu var saistīt ar 1567. gadu, bet dievnams celts 1845. gadā ampīra stilā pēc arhitekta F.Šulca projekta. Savulaik baznīcas tornī bijuši trīs zvani, kas vienlaicīgi iezvanījuši dievkalpojumus. Pirmā pasaules kara laikā baznīca tika izpostīta un atjaunota tikai 1923. gadā. Pēc Otrā pasaules kara nenoskaidrotos apstākļos pazuda 1938. gadā uzstādītās elektriskās ērģeles, tāpēc jau kopš 80. gadu beigām draudzes mērķis bija iegūt jaunu instrumentu. Tas tika sasniegts pagājušogad (ērģeles iesvētītas Pļaujas svētkos 3. oktobrī). Ar nu jau mūžībā aizgājušā ērģelnieka Jura Jeruma gādību Lielbritānijā atrastās un iegādātās, bet ar Tālivalda Dekšņa atbalstu restaurētās un uzstādītās ērģeles ieskandina dievkalpojumus.
Draudze sadarbojas ar māsu draudzi Mineopolē, kas sniegusi atbalstu gan ērģeļu iegādei, gan šogad iesāktiem remontdarbiem dievnamā.
Priecē, ka draudze godina ievērojamu novadnieku piemiņu. Baznīcā atrodas piemiņas plāksne, kas atgādina, ka tur kristīts un iesvētīts pazīstams trimdas sabiedriskais darbinieks, kristīgā žurnāla «Ceļa Biedris» redaktors, daudzu teoloģiska satura darbu autors Jānis Strautnieks. Pašlaik draudzē kalpo profesors Visvaldis Klīve.
Ne tikai draudzes priekšnieces Skaidrītes Dambenieces stāstījums, bet arī mūsu pašu redzētais radīja pārliecību, ka 120 cilvēku lielā Vecumnieku draudze ir viena no aktīvākajām un vienotākajām Bauskas novada draudzēm.
Vecumnieku pagasta Padomes priekšsēdētājs Rihards Melngailis uzskata, ka baznīcas sadarbība ar pagasta iestādēm ir veiksmīga. Dievnamā norisinās Vecumnieku vidusskolas pirmā un pēdējā zvana ceremonijas. Ekumeniskajos svētbrīžos piedalās arī vietējo katoļu un baptistu draudžu garīdznieki, bieži uzstājas pagasta mūzikas skolas audzēkņi. Turklāt kopīgi ar luterāņu draudzi tiek rīkoti kapusvētki pagasta kapsētās. Starp draudzi un pašvaldību panākta vienošanās, ka draudze atbrīvo kādreizējās skolas ēkas telpas, pretī saņemot draudzes namu, kas atrodas tai izdevīgākā vietā. Turklāt par pagasta līdzekļiem veikts ēkas remonts. Šogad tikšot lemts arī par līdzekļu iedalīšanu no pašvaldības budžeta baznīcas torņa remontam, kas pašlaik tiek veikts tikai par draudzes iegūtajiem līdzekļiem. R.Melngailis cer, ka ar laiku Vecumnieku baznīcas draudze vēl aktīvāk iekļausies pagasta dzīvē.
Iecavas baznīca
Atgriežoties Jelgavā caur Iecavu, ieteicams apskatīt Iecavas baznīcu, kas tiek atjaunota no drupām. Kopš dievnama iepriekšējās apmeklēšanas reizes 1998. gada vasarā tur notikušas lielas pārmaiņas.
Iecavas novada, jo vairāk baznīcas, vēsture cieši saistīta ar Pālenu dzimtu – pie dievnama atrodas tās kapi. Jau 1576. gadā šajā vietā bijusi koka kapela, bet pirmā mūra baznīca uzcelta 1646. gadā. Tās liktenis bijis ne mazāk traģisks kā Vecsaules dievnamam. Napoleona armijas iebrukuma laikā baznīcā bija ierīkots prūšu militāro daļu zirgu stallis. Pirmās brīvvalsts laikā dievnama interjers tika iekārtots tautiskā romantisma stilā. Pēc Otrā pasaules kara draudze saglabāja savu īpašumu, taču pēc ugunsgrēka 1976. gadā tas tika atsavināts (bija aizdomas par ļaunprātīgu dedzināšanu). Izdegušā dievnama atjaunošanas plāni bijuši dažādi. Vispirms zvanu torni sāka pārbūvēt par skatu torni (no turienes tiešām paveras skaists skats uz apkārtni). 90. gadu sākumā draudzei atgūstot dievnamu, ar putnu fabrikas atbalstu tika uzlikts jumts, sākts iekštelpu remonts. Taču darbi apstājās – saziedotos līdzekļus «apēda» inflācija.
Patlaban atjaunota daļa altāra. Baznīcas svētku dievkalpojumi parasti norisinās daļēji atjaunotajā dievnamā. Tur tiek rīkotas arī izstādes un tikšanās ar kultūras darbiniekiem.
Vēl jāatzīmē, ka bez Pālenu dzimtas kapiem baznīcas kapsētā zem masīviem krustiem atdusas draudzes mācītāju Kīnu dzimta. Tās pārstāvji piecās paaudzēs draudzē kalpojuši 117 gadu. Iecavas kapos guldīts arī gleznotājs Aleksandrs Romans.
Pēc Iecavas pagasta Padomes priekšsēdētāja Jāņa Pelša domām, pagasts vistiešāk saistīts ar baznīcu, jo tā emblēmā attēlots luterāņu dievnams. Tieši pēc pašvaldības iniciatīvas un ar tās finansējumu baznīcu sāka atjaunot. Kad atkal tika nodibināta draudze, tika noslēgts līgums starp pagastu, baznīcu un konsistoriju par dievnama uzturēšanu. Ar pašvaldības atbalstu tika panākta vienošanās par baznīcas zemes iznomāšanu benzīntankam, kas deva līdzekļus dievnama atjaunošanai. Tiesa, šā gada pašvaldības budžetā draudzes atbalstam līdzekļu nepietiek, jo Iecavas pagastam jāuztur deviņas mācību iestādes. Kā atzina sociālā dienesta vadītāja Velga Pīlādze, bezdarbnieki, kā arī sabiedriskajā sektorā piespiedu kārtā nodarbinātie tiek norīkoti baznīcas remonta un labiekārtošanas darbos. Rezultāts ir acīmredzams – baznīcas kapu sētas remonts, fasādes atjaunošana, koku izzāģēšana.
