Pagājuši jau septiņi gadi no dienas, kad atjaunota 1923. gadā dibinātā Latvijas Nacionālo karavīru biedrība.
Pagājuši jau septiņi gadi no dienas, kad atjaunota 1923. gadā dibinātā Latvijas Nacionālo karavīru biedrība (ar sākotnējo nosaukumu Nacionālā Latvijas atvaļināto karavīru biedrība). Tā bija lielākā neatkarīgās Latvijas karavīru organizācija ar aptuveni 9000 biedru. Ja nebūtu 50 gadu Latvijas okupācijas, biedrība drīz varētu atzīmēt 75. gadadienu. Tā ir vecākā no visām nacionālo karavīru organizācijām. Tas biedrībai uzliek lielus pienākumus, jo tās biedri ir tiešie 1918. gada Latvijas nacionālo ideju pārmantotāji. Tāpēc ir saglabāta un esošajiem apstākļiem atbilstoši paplašināta biedrības darbības programma un tās statūti.
Latvijas Nacionālo karavīru biedrība (LNKB) ir neatkarīga sabiedriska organizācija ar mērķi:
1. Saglabāt un attīstīt latviešu nacionālo karavīru kopības apziņu.
2. Veicināt un nostiprināt tautā, īpaši jauniešos, latviešu karavīra goda jēdzienu un Tēvzemes mīlestību.
3. Apkopot karavīru atmiņas, sekmēt objektīvu un patiesu Latvijas kara vēstures izpētes darbu.
4. Veicināt koncepcijas izstrādi Latvijas armijas, latviešu leģiona, nacionālās pretošanās kustības objektīvam vērtējumam Latvijas vēsturē.
5. Veikt karavīru kapu apzināšanas, sakopšanas un uzturēšanas darbu.
6. Iespēju robežās sniegt morālu un materiālu atbalstu LNKB biedriem.
7. Morāli sagatavot jauniešus dienestam Latvijas aizsardzības spēkos.
8. Izteikt savu nostāju valsts dzīves ekonomisko un politisko jautājumu risināšanā.
Šajā sakarībā 1997. gada 13. decembrī LNKB 8. konferencē tika pieņemts arī šāds paziņojums:
Izsakot savu attieksmi par Krievijas prezidenta B.Jeļcina Baltijai piedāvātajām drošības garantijām, konferences dalībnieki vienprātīgi piekrīt Latvijas valdības noraidošajai nostājai šajā jautājumā, bet pauž nelokāmu pārliecību, ka valsts un latviešu tautas vitālo interešu vārdā ir absolūti nepieciešams paziņot:
1. ka Latvijas valdība Krievijas drošības garantiju vietā cer no tās sagaidīt, ka tā nekad neuzbruks Latvijai;
2. ka sakarā ar okupācijas fakta atzīšanu Latvijas Saeimā, kā to ir atzinis arī ASV prezidents B. Klintons un citas valstis, Latvijas valdība cer un gaida, ka Krievija, kas stājas uz demokrātijas ceļa, atzīs, ka Padomju Savienība 1940. gadā okupēja Latviju.
3. Latvijas valdība cer, ka Krievija, respektējot 1949. gada Ženēvas konvenciju, kurā aizliegts okupētājvalstij pārvietot savus pilsoņus uz okupētās valsts teritoriju, gādās par šo savu pilsoņu repatriāciju. Pasaules pieredze rāda, ka tas ir izdarāms.
4. Ja starp Latvijas un Krievijas valdību rastos domstarpības 2. un 3. punktā, nodot tās izskatīšanai Hāgas starptautiskajai tiesai.
