Partizānu cīņu sākums Latvijā meklējams jau 1919. gadā, kad jaunizveidotajai Latvijas armijai palīdzēt steidzās vīri zemnieku drēbēs. No viņiem tika izveidots arī Latgales partizānu pulks, kas piedalījās Jelgavas atbrīvošanā no Bermonta sirotājiem.
Partizānu cīņu sākums Latvijā meklējams jau 1919. gadā, kad jaunizveidotajai Latvijas armijai palīdzēt steidzās vīri zemnieku drēbēs. No viņiem tika izveidots arī Latgales partizānu pulks, kas piedalījās Jelgavas atbrīvošanā no Bermonta sirotājiem. 1941. gada vasarā partizāni cīnījās pret Sarkanās armijas vienībām, kas atkāpjoties aplaupīja un iznīcināja vietējos iedzīvotājus. Pāri visai Latvijai pārskanēja ziņas par Zaļenieku aizsargu varonību. Viņi sava komandiera leģendārā latviešu kapteiņa Žaņa Butkus vadībā novērsa 64 cilvēku deportāciju, kaujās sagūstīja 62 sarkanarmiešus ar visu «poļitruku». Latvijā partizānu darbība turpinājās līdz 1956. gadam. Lielākā kauja notika Latgalē 1945. gada 2. martā, kad čekisti ar artilērijas un mīnmetēju atbalstu septiņos uzbrukumos nespēja pieveikt Pētera Supes vadītos 350 partizānus. Latvijas mežos 1945. gada 24. decembrī Friča Kārkliņa grupa Kabiles ciematā uz astoņām stundām uzvilka Latvijas karogu. Daudz varonīgu kauju izcīnīja partizāni cerībā uz ārzemju radio solījumiem un iespējamu Latvijas neatkarības atjaunošanu, lai gan Rietumi mūs jau sen bija pārdevuši Maskavas verdzības jūgā.
12 gadu karā pret okupantiem piedalījās 20193 partizāni. Kaujās krita 2407, bet 4370 devās vergu darbā gulagā. Represēja arī 2738 partizānu atbalstītājus.
Sākoties atmodai, nacionālie partizāni stājās uz barikādēm un piedalījās visos patriotiskajos sarīkojumos. Pirmais viņu salidojums notika 1991. gadā Usmā. Šogad partizāni tikās jau divpadsmito reizi, un par saieta vietu bija izvēlēta Mordanga. Atskanot tautas lūgšanai un zemessargu ieroču zalvēm, mastos uzvijās Latvijas un Latvijas Nacionālo partizānu organizācijas (LNP) karogi. Saietu atklāja LNP priekšsēdis Ojārs Stefans. Klātesošos uzrunāja aizsardzības ministrs Ģirts Valdis Kristovskis, Nacionālo bruņoto spēku komandieris Zemessardzes pulkvedis Raimonds Graube. Partizānu piemiņu godināja vairāki Saeimas deputāti un politisko partiju pārstāvji, Latvijas nacionālo karavīru organizāciju vadītāji, Kara muzeja vadība un daudzi citi. Kā vienmēr, kupla bija Lietuvas nacionālo partizānu delegācija Panevēžas rajona Brīvības cīnītāju apvienības priekšsēdētāja Jona Čepoņa vadībā.
Pateicoties Jelgavas rajona Padomes gādībai, ar bezmaksas autobusu ceļā uz saietu devās daudz cilvēku no Jelgavas: partizāni, viņu atbalstītāji, represētie, bijušie leģionāri, radi un draugi. Atmiņās, dziesmās un dejās labā noskaņojumā saieta dalībnieki pavadīja karsto un saulaino dienu Kurzemes mežu ielokā.
