Valsts darba inspekcija (VDI) un «Zemgales Ziņas» saņēmušas vēstuli, kurā SIA «Latvijas piens» darbinieki anonīmi sūdzas par negodīgu apmaksas sistēmu. Konkrētu faktu par to gan nav, tāpēc apsūdzības ir grūti pierādāmas, atzīst VDI. Uzņēmuma vadība pārliecināti apgalvo, ka algas un nodokļus maksā saskaņā ar Darba likumu.Elektroniskā vēstulē, kuru medijiem un VDI adresējuši vairāk nekā desmit «Latvijas piens» darbinieku, tiek lūgta palīdzība. Vēstulē uzskaitīti vismaz astoņi Darba likuma pārkāpumi, piemēram, netiekot maksāts par virsstundām un strādāšanu svētku dienās, daži nolīgti bez darba līguma, alga nesakrītot ar nostrādāto stundu skaitu. Cilvēku trūkstot un jāstrādā daudz, tāpēc, lai visu saražotu, nākoties pārstrādāt stundas, par kurām arī nemaksājot. Vēstulē teikts, ka darbinieki esot runājuši arī ar vadību, bet saņēmuši atbildi: «Gribi strādā, negribi – nestrādā».
Sūdzības labprāt uzklausītu pats
Uzņēmuma «Latvijas piens» valdes loceklis Raimonds Freimanis vēstulē rakstītajam nepiekrīt. Tiklīdz «Ziņas» darbinieku sūdzībai sāka meklēt skaidrojumu, uzņēmuma vadītājs nekavējoties sasaucis Ražošanas un Grāmatvedības nodaļu sanāksmi, kurā pārrunājis šos jautājums. «Tas, ka algas tiek maksātas «uz rokas» un strādāts bez darba līgumiem, nav taisnība. Pāris gadījumos līgumu parakstīju divas dienas vēlāk, jo atrados komandējumā. Arī visas svētku dienas darbiniekiem tiek apmaksātas dubultā, to paredz likums un tas fiksēts arī dokumentāli. Esam pietiekami nopietns uzņēmums un nodokļu maksātājs, lai ar tādām lietām nejokotu,» stāsta R.Freimanis. Darba uzskaites tabeles un to, kā un cik daudz cilvēkiem strādāt, plāno ražošanas vadītāji. R.Freimanis pieļauj, ka cilvēki neizprot darba stundu un algu uzskaiti. «Darbiniekiem ir summētais darba laiks, kas sadalīts pa maiņām, līdz ar to atkrīt minētais, ka pirmssvētku dienās darbs būtu jābeidz stundu agrāk. Darba laikā netiek ierēķināts arī stundu ilgais pusdienlaiks,» skaidro uzņēmuma vadītājs. R.Freimanis atzīst, ka mazkvalificēto darbinieku vidū notiek arī rotācija: «Kādu neapmierina darbs, mūs – kāda darbs. Rotācija ir, un darbinieki ar to nav mierā». Uzņēmuma, kurā nodarbināti 80 cilvēku un gada laikā atbrīvoti 12, vadītājs pats nevienu sūdzību no darbiniekiem neesot saņēmis, bet neskaidrību gadījumā labprāt pretenzijas uzklausītu.
Darba inspektoriem rokas pa īsām
Zemgales reģionālās VDI vadītājs Valdis Dūms situāciju raksturo kā sarežģītu. «Pieņemu, ka tas tā arī ir, bet vēstulē minētās lietas nevaram pārbaudīt.
Problēmas rada tas, ka slēgtā teritorijā nav iespējams negaidīti iekļūt, vizīti iepriekš nesaskaņojot ar vadību. Kamēr uzņēmumā tiekam, nepilnības novērstas,» uzsver V.Dūms. Viņaprāt, VDI pilnvarām jābūt lielākām, arī cilvēkiem vairāk jāzina savas tiesības un par tām jācīnās. «Kā mēs varam pārbaudīt un pierādīt, kurš darbinieks un cik stundu bijis darbā? Inspektori nesēž uz vietas un nekontrolē. Mans ieteikums: darbiniekiem pašiem piefiksēt reālos darba laikus, ko viņi strādā. Lai nebaidās un paši nāk uz inspekciju, nevis sūta anonīmas vēstules. Darba inspekcija nevienu uzvārdu nekad nav izpaudusi,» viņš piebilst.Labklājības ministrijas pārstāvis Aivis Vincevs piekrīt, ka nereti, lai iekļūtu slēgta uzņēmuma teritorijā, VDI pārstāvjiem jāskaidro apsargiem savas tiesības un viņu pienākums – ielaist uzņēmumā. Tas var aizņemt ilgāku laiku, ja inspekcijai ir aizdomas, ka uzņēmumā atrodas nereģistrētas nodarbinātas personas, parasti tiek veiktas papilddarbības, lai personas nepamestu teritoriju, viņš piebilst. Saistībā ar darba laika ievērošanu inspekcijas iespējas to pierādīt lielā mērā ir atkarīgas arī no darbinieku vēlmes sadarboties – ja pārbaudes laikā, aptaujājot darbiniekus, viņi neatzīst, ka strādā vairāk, nekā norādīts darba laika tabelēs, anonīms iesniegums nevar kalpot par pietiekamu pierādījumu neuzskaitīta darba laika pierādīšanai,» norāda A.Vincevs. Par to, ka SIA «Latvijas piens» darbinieki nav mierā ar darba devēja godaprātu, nebrīnās arī Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības reģionālā konsultante Ligita Brahmane. Padoms meklēts arī pie viņas. «Kvalificēti darbinieki oficiāli saņem minimālo algu, lai gan daļēji paši ir vainīgi, jo tādus līguma nosacījumus parakstījuši. Par virsstundām maksāts netiekot, un vadības attieksme pret saviem padotajiem ir ļoti negatīva – tās ir lietas, par ko strādnieki sūdzējās,» stāsta L.Brahmane. Cilvēkiem ieteikts domāt par arodbiedrības veidošanu, tas ļautu slēgt kolektīvo darba līgumu, un darbiniekiem būtu lielākas tiesības tajā arī pašiem izvirzīt savas prasības, ne vien pieņemt darba devēja nosacījumus. «Pagaidām man nav ziņu, ka «Latvijas piens» veidotu savu arodorganizāciju, lai gan es mudinātu to darīt. Tas nav sarežģīti – pietiek ar trim darbiniekiem, kuriem jāatnāk uz konsultāciju centru Elektrības ielā 10, jāpiesakās un jāizveido arodorganizācija, tas nav nekas sarežģīts. Tad viņi tiktos ar lauksaimniecības un pārtikas rūpniecības arodbiedrības vadītāju, un šajā arodbiedrības nozarē arī tiktu uzņemti. Arodbiedrības vēlmei slēgt kolektīvo darba līgumu darba devējs saskaņā ar Darba likumu nevar nepiekrist. Parasti līguma nosacījumi tiek veidoti abām pusēm izdevīgi.L.Brahmane norāda, ka problēmas ar darba samaksas kārtību nav tikai šajā uzņēmumā. Šodien savu arodbiedrību dibina arī uzņēmuma «Evopipes» strādnieki, kuriem iepriekš bijušas līdzīgas problēmas. «Cilvēkiem par savām tiesībām jācīnās pašiem, un ar arodbiedrību palīdzību var panākt daudz,» pārliecināta L.Brahmane. ◆
