Par 512 tūkstošiem eiro iegādājoties maksātnespējīgajam kooperatīvam «Trikāta KS» piederošos 53,66 procentus SIA «Latvijas piens» kapitāldaļu, lauksaimniecības pakalpojumu kooperatīvā sabiedrība «Latraps», kam līdz šim piederēja 19,62 procenti, kļuvusi par tā lielāko īpašnieku ar 73,28 procentiem daļu. Līdz ar to «Latvijas pienam» tiek noņemts maksātnespējīgā lielākā īpašnieka slogs, kas uzņēmumam traucēja attīstīties.
Sākoties piena cenu lejupslīdei un neelastīgi saimniekojot, «Latvijas piens» iedzīvojās parādos, tādējādi tā lielākais kapitāldaļu turētājs piensaimnieku kooperatīvs «Trikāta KS» kļuva maksātnespējīgs. Problēmsituācijā 2014. gadā par uzņēmuma līdzīpašnieku kļuva graudaudzētāju kooperatīvs «Latraps», kā arī tika nomainīta «Latvijas piena» vadība. Par tā valdes priekšsēdētāju kļuva Anita Skudra. Uzņēmums sāka sekmīgāk attīstīties, tomēr problēmas ar tā lielāko maksātnespējīgo īpašnieku «Trikāta KS» palika neatrisinātas.
Šā gada janvārī publiski tika izsludināta iespēja pieteikties uzņēmuma kapitāldaļu iegādei. Noteiktajā termiņā pieteicās četri pretendenti, taču trīs savus piedāvājumus atsauca. Palika vienīgi «Latraps», ko atbalstīja vairākums balsstiesīgo «Trikātas» nenodrošināto kreditoru, kā arī nodrošinātais kreditors akciju sabiedrība «Attīstības finanšu institūcija «Altum».
«Trikāta KS» administratore Rudīte Klikuča atzina, ka šajā situācijā tas ir labākais risinājums visām iesaistītajām pusēm. Tas rada iespēju «Latvijas pienam» turpināt darbu, pretējā gadījumā uzņēmums kļūtu maksātnespējīgs, bet «Trikāta KS» no SIA «Latvijas piens» kapitāla daļu realizācijas un prasījuma tiesībām visdrīzāk nesaņemtu nekādus naudas līdzekļus.
Lopkopējiem vajadzētu iegūt
«Latraps» ģenerāldirektors Edgars Ruža «Ziņām» teic: «Mums ir skaidra stratēģija, kā «Latvijas pienam» jāattīstās tālāk un kādas investīcijas ir vajadzīgas. Tam jākļūst lielākam un jāattīsta eksporta virziens, tikai tad tas var kļūt konkurētspējīgs.» Raksturojot situāciju piena nozarē, E.Ruža uzsvēra, ka lielākā problēma ir industrijas sadrumstalotība. «Mums ir ļoti daudz neefektīvu piena pārstrādātāju, kas nespēj zemniekiem maksāt konkurētspējīgu cenu par piegādāto pienu. Uzdevums ir panākt to, lai Latvijā piena cena būtu pielīdzināma ES vidējai piena cenai,» saka E.Ruža.
Viens no «Latraps» dibinātājiem zemnieku saimniecības «Mežacīruļi» īpašnieks Juris Cīrulis uzsver, ka «Latraps» kļūšana par «Latvijas piena» lielāko īpašnieku krīzes situācijā parāda lauksaimnieku – gan graudaudzētāju, gan piensaimnieku – solidaritātes garu. ««Latvijas pienam», kam no sākta gala gāja diezgan gludi, šīs ir pirmās ugunskristības. Jaunais darba cēliens nebūs vieglāks par iepriekšējo. Gaidīsim labāku rezultātu,» saka J.Cīrulis.
Cer uz piena cenu celšanos pasaulē
Uzņēmuma «Latvijas piens» valdes priekšsēdētāja A.Skudra ir gandarīta par to, ka «Latraps» noņēmis uzņēmumam maksātnespējas draudu, kas darīja piesardzīgus darījumu partnerus. «Mēs tagad esam motivēti ar pilnu atbildību attīstīties, iekarot eksporta tirgu,» saka A.Skudra. Viņa piebilst, ka piena produktu cenas pasaules tirgū ir zemas, turklāt tām vēl aizvien ir lejupejoša tendence. «Mēs gaidām atsitienu pret zemāko punktu un cenu kāpumu,» cer uzņēmuma vadītāja.
Uzņēmumā divās un trīs maiņās strādā 120 darbinieku. Ik diennakti tiek pārstrādātas vairāk nekā 200 tonnas piena, kas Latvijas apstākļiem ir ievērojams apjoms.
