Skarbākie cīniņi varas gaiteņos par to, kurš paliks pie valdīšanas, nu ir rimuši, un ir tapis puslīdz skaidrs, ka Guntara Krasta valdība turpinās pastāvēt.
Skarbākie cīniņi varas gaiteņos par to, kurš paliks pie valdīšanas, nu ir rimuši, un ir tapis puslīdz skaidrs, ka Guntara Krasta valdība turpinās pastāvēt.
Tomēr pilnīga miera zem «valdības olīvkokiem» vēl nav premjers izsakās kritiski par valdošās koalīcijas deputātu nostāju Pensiju likuma un «Latvenergo» privatizācijas lietās.
Dīvainu «nāvescilpu» veicis Demokrātiskās partijas «Saimnieks» priekšsēdētājs Ziedonis Čevers, piepeši atsakoties no partijas līdera posteņa.
No «Latvijas ceļa» uz Andra Šķēles Tautas partiju bēguši deputāti Jānis Lagzdiņš un Dzintars Ābiķis, bet Leonards Stašs pārbēdzis pie sociāldemokrātiem.
DPS uzbrūk, piesakot prasību Satversmes tiesā
Tā kā nu jau līdz 7. Saeimas vēlēšanām nav palicis daudz laika, nezin vai kaut kas spēs nopietni apdraudēt Latvijas valdības stabilitāti Saeimas partijas ir pārgrupējušās, un Demokrātiskā partija «Saimnieks» (DPS) kļuvusi par opozicionāri, viņnedēļ jau sākot arī uzvesties kā īstenai opozīcijas partijai pieklājas. Tikai vienas dienas laikā vien DPS uzrakstīja pieprasījumu finansu ministram Robertam Zīlem, prasības pieteikumu Satversmes tiesai, paziņoja, ka veidos «ēnu kabinetu».
Pagaidām nopietnākais DPS uzbrukums ir prasības pieteikums Satversmes tiesā tam gan ir galvenokārt juridiska nozīme, tomēr principiāla. DPS juristi Kaksītis, Bišers atraduši vairākus normatīvo aktu pārkāpumus «atjaunotās Krasta valdības» veidošanā.
Lietas būtība likumi un Satversme neparedz tādu balsošanu par valdību, kāda tā bija. DPS norāda, ka bija jābalso par uzticības izteikšanu katram jaunajam ministram atsevišķi, nevis tā, kā tika balsots par uzticības izteikšanu visai valdībai uzreiz.
Politiski DPS prasībai ir maz nozīmes, taču juridiski gadījumā, ja DPS vinnēs Satversmes tiesā, iznāks, ka četri jaunie ministri (to skaitā arī jelgavnieks, pašvaldību lietu valsts ministrs Jānis Bunkšs) vispār nav bijuši ministri…
Paredzams, ka tikpat aktīvi, iesniedzot pieprasījumus, jautājumus un prasības izteikt neuzticību vai visiem ministriem pēc kārtas, DPS uzvedīsies arī turpmāk.
Salīdzinājumā ar līdzšinējiem laikiem nu opozīcijas loma ir augusi, un apstākļu sagadīšanās dēļ tā var it veiksmīgi nobloķēt dažu labu valdošo partiju iniciatīvu piemēram, ja daudzi valdības atbalstītāji saslimst, aizsēžas kafejnīcā vai aizbrauc komandējumos… To jau ir sapratis premjers G.Krasts un uzstājīgi aicinājis valdību atbalstošos politiķus būt disciplinētiem.
Taču jau pirmajā atjaunotās G.Krasta valdības nedēļā no disciplīnas nekas liels neiznāca vismaz divi lēmumprojekti nevirzījās tā, kā gribētu premjers. Saeima, lielā mērā pateicoties «Latvijas ceļam», virzīja Pensiju likumu tā, lai labklājības ministram Vladimiram Makārovam būtu jākāpj tribīnē un jābrīdina, ka sociālajā budžetā paredzami robi. Lai gan valdību veidojošās frakcijas vienojušās par varen strauju lielo uzņēmumu privatizāciju, šī vienošanās joprojām par taustāmu realitāti negrasās tapt «Latvenergo» privatizācija ir sastingusi uz vietas, jo acīmredzot aizkulisēs, aiz partijām stāvošajos pelēko kardinālu līmeņos nekādas vienošanās pagaidām vēl nav sasniegtas.
Varbūt patiesība slēpjas Čevera raksturā
Viens no negaidītākajiem gājieniem, kas pēdējā laikā padevies politiķiem, ir DPS līdera Ziedoņa Čevera pēkšņais demaršs paziņojums, ka viņš vairs negrib būt partijas priekšsēdētājs un premjera posteņa kandidāts no DPS.
Ap šo notikumu jau mēļu trīts gana daudz, izteiktas versiju versijas: Čevers neesot attaisnojis partijas sponsoru cerības un palūgts aiziet, viņš grasoties apvienot DPS ar «LC», viņš grasoties draudzēties ar Šķēles Tautas partiju un tamlīdzīgi.
Liela daļa no versijām ir muļķīgas. Šķiet, patiesība slēpjas Čevera impulsīvajā raksturā un šādās tādās nesaskaņās DPS iekšienē bijušie Demokrātiskās partijas politiķi, iespējams, ir piedraudējuši, ka ies projām no DPS, jo zem «Čevera spārniem» vairs nejūt savu ietekmi partijā.
Turklāt partijai pēdējā laikā diezin cik labi nav klājies cerībā, ka tai būs sekotāji, tā pameta varu, lai atgrieztos pie varas. Taču sekotāju «LC» personā nebija…
Čevers būs nolēmis paiet malā, lai DPS neizputētu, jo bez DPS viņam sabrūk viss turpretī ar DPS kādreiz nākotnē vēl ir cerības tikt atpakaļ zirgā.
Kādreiz varenajam «LC» klājas skumji
Vispirms «Latvijas ceļu» pameta deputāti Jānis Lagzdiņš un Dzintars Ābiķis, kuri nu pievienojušies vienam no niknākajiem «LC» pretiniekiem Andra Šķēles Tautas partijai.
J.Lagzdiņa zaudējums ir smags trieciens «ceļiniekiem», jo ap šo deputātu bija izveidojusies «visgodīgākā» deputāta aura tā dēvētā korupcijas skandāla laikā un daudzu potenciālo vēlētāju atmiņā viņa vārds ir saglabājies kā kaut kas ļoti labs. Turklāt Saeimas «LC» deputātiem ir gatavi sekot Liepājas un citu pilsētu pašvaldību politiķi.
Tikmēr arī bijušais Tautas saskaņas partijas deputāts Leonards Stašs piepeši kļuvis par Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas biedru, kurā viņu jau gaidīja «eksceļinieks» Jānis Ādamsons un kādreizējais «kaulists», vēlāk «saskaņietis» profesors Viktors Kalnbērzs.
Politikā iespējams gandrīz viss, bet Latvijas politikā viss.
Daļa politiķu jau krituši nožēlojamā panikā, redzot, ka, palikdami savā vecajā partijā, netiks 7. Saeimas deputāta godā. Sazin kādas vēl dīvainas deputātu migrācijas gaidāmas līdz rudenim?
