Pēdējos gados strauji aug interneta lietotāju skaits, kas ļauj vispasaules elektroniskajā tīmeklī jeb, kā daudzi to mēdz saukt, «vebā» (no angļu valodas «world wide web» – vispasaules tīmeklis) atrast visu sev nepieciešamo informāciju.
Pēdējos gados strauji aug interneta lietotāju skaits, kas ļauj vispasaules elektroniskajā tīmeklī jeb, kā daudzi to mēdz saukt, «vebā» (no angļu valodas «world wide web» – vispasaules tīmeklis) atrast visu sev nepieciešamo informāciju. Kā liecina pēdējie socioloģiskie pētījumi, Latvijas interneta lietotāju vidū nedalītu popularitāti iemantojis «Delfi» portāls, kura tā saucamo unikālo lietotāju skaits vienā dienā sasniedz 67 tūkstošus cilvēku.
Kā pasaules timeklī to atrast? Pavisam vienkārši – interneta meklētājprogrammā uzklikšķinot adresi . Daudziem, kas izmanto bezmaksas elektroniskā pasta pakalpojumus, nebūs sveša arī adrese .
Kas ir «Delfi» portāls, bez kura piedāvātās informācijas daudzi neiztiek ne dienu, «Ziņas» jautāja tā Latvijas direktoram Jurim Mendziņam. Viņš gan nav jelgavnieks, taču no rudens var sevi lepni dēvēt par laukos dzīvojošu rīdzinieku, jo kopā ar ģimeni apmeties uz dzīvi Valgundes pagastā. Pirms darba portālā Juris astoņus gadus ar mārketinga jautājumiem nodarbojās ziņu aģentūrā BNS. Deviņdesmito gadu beigās viņu uzaicināja veidot jaunu elektronisko saziņas līdzekli.
Uz jautājumu, kāpēc viņš izvēlējās tieši šādu interneta saziņas modeli, J.Mendziņš atbild, ka līdz tam globālajā tīmeklī bija sastopamas tikai parasto lielo plašsaziņas līdzekļu interneta versijas («The New York Times», BBC, CNN, NBC un daudzi citi). Tāda elektroniskā saziņas līdzekļa ideja, kas piegādātu ziņu aģentūru sagatavoto informāciju, pašu žurnālistu veidotās ziņas vai komentārus, kā arī reklāmas un elektroniskā pasta pakalpojumus, nebija jauna, bet tikai «Delfi» portāla veidotājiem Baltijā ir izdevies visai ievērojami apsteigt savus konkurentus.
Uzņēmumā «Microlink», kas ir akciju sabiedrības «Delfi» akciju turētājs, deviņdesmito gadu beigās notika kārtējās pārmaiņas, kas noveda pie tā, ka 1999. gada novembrī pasaules interneta tīmeklī parādījās «Delfi» portāls. J.Mendziņš, kas uzņēmumā strādā no 2000. gada, savu darbu sāka ar to, ka nodalīja vairākus portālam neraksturīgus pakalpojumus. Tagad akciju sabiedrība «Delfi» ir mediju grupa, kas darbojas visās Baltijas valstīs un bez parastā jeb internetā redzamā portāla sniedz arī citus pakalpojumus, ieskaitot bezmaksas elektronisko pastu. Latvijas uzņēmumā pagaidām strādā sešpadsmit darbinieku, bet kopā visās trijās Baltijas valstīs akciju sabiedrībā «Delfi» ir nodarbināti 62 speciālisti – redaktori, kas atlasa informāciju, tā saucamie «veba jeb tīmekļa žurnālisti», tehniskie informācijas tehnoloģiju speciālisti, reklāmas menedžeri, kā arī administratīvie darbinieki. J.Mendziņš: «Drīzumā gan gaidāmi strukturāli pārkārtojumi un uzņēmuma darbības paplašināšanās. Esam secinājuši, ka kvalitatīvi jāuzlabo interneta portāla saturs.»
Pašreiz «Delfu» darbinieku sagatavots produkts ir dažādas interneta konferences un speciālistu viedokļi. Negaidīti populāra un lasītāju apmeklēta ir sadaļa «Ziepju kaste», kas pilda tā saucamo «Londonas Haidparka» funkciju. Tajā ikviens var «uzkāpt tribīnē» un izteikt viedokli. Lasītāju atsaucību guvusi arī «Esplanāde», kurā ikviens var publicēt savus mēģinājumus prozā vai dzejā.
Kā spriež direktors, veiksmīgākais atradums bija ideja dot iespēju ikvienam «Delfu» lasītājam aktīvi piedalīties kādas ziņas vai komentāra apspriešanā un izteikt savu viedokli par to. «Protams, mums ir zināmi spēles noteikumi par to, kas lasītāju atsauksmēs var būt un ko nedrīkst publicēt. Tas nozīmē, ka cenšamies balansēt uz robežas starp Satversmē noteikto iespēju katram brīvi paust savus uzskatus un likumos noteiktajiem aizliegumiem,» skaidro direktors.
Šajā iekšējā «cenzūrā» ietilpst viss, kas jau ir aizliegts ar likumu – vardarbības un rasu naida propaganda. Tiek arī dzēsti komentāri, kuru autori uzdodas par populāriem cilvēkiem (piemēram, kāds, izmantojot Andra Šķēles vārdu, sāk necenzēti izteikties par kādu jautājumu vai cilvēku). Tas attiecas arī uz komentāriem, kuros varētu tikt aizskarts kādas personas gods un cieņa. Tomēr, kā atzīst J.Mendziņš, dažādu cilvēku pieeja un uztvere par šādiem komentāriem ir ļoti subjektīva. Tāpēc reizēm viena vai otra sabiedrībā pazīstama persona ar lasītāju komentāriem bijusi neapmierināta un saukusi talkā tiesības sargājošās iestādes, tomēr, kā saka J.Mendziņš, daži aizvainotie itin bieži jauc cēloņus ar sekām: «Ne jau mēs esam vainīgi pie tā, ka vienā vai otrā iestādē notiek nejēdzības vai kāda komentāros aizskartā persona veikusi prettiesiskas vai neētiskas darbības.»
Kā galēja metode regulāram rupjību rakstītājam ir liegt iespēju nosūtīt savus «komentārus». J.Mendziņš stāsta, ka šādi izmantotie datori nebūt neatrodas brīvi pieejamos datorsalonos vai skolu datorklasēs. Vairums «rupjību mīlētāju» datoru ir gan bankās, gan ministrijās, kā arī citās valsts un pašvaldību iestādēs. Kā saka direktors, ja tiesības sargājošās iestādes ierosinājušas izziņas procesu, portāla darbinieki var viņiem iedot tikai tā saucamo datora IP adresi, no kuras nākuši «komentāri». Tālākais jau ir šo iestāžu ziņā.
Protams, galvenais uzņēmuma uzdevums ir dot peļņu saviem īpašniekiem. Tā tiek iegūta, izvietojot «Delfos» reklāmas. Kā atminas direktors, pirms trim gadiem viņi sākuši šo biznesu ar apgrozījumu 500 – 600 latu mēnesī, bet jau šogad vasarā apgrozījums tuvošoties 250 tūkstošiem. Tas nozīmē, ka īsā laikā – trijos gados – viņi spējuši tikt līdz rentablam darbam. Tādai nelielai kompānijai šajā specifiskajā jomā tas ir pārsteidzoši ne tikai Baltijā.
Atbildot uz jautājumu, ko darīt uzņēmīgam jaunam cilvēkam, lai izveidotu savu interneta portālu, J.Mendziņš teic, ka tas jāsāk tāpat kā jebkurš bizness. Pirmām kārtām, jātiek skaidrībā par to, ko pats vēlas sniegt citiem jeb, citiem vārdiem, jābūt skaidrai portāla vīzijai – jānoskaidro, kāds būs piedāvājuma mērķis, vai veidotāji grasās sniegt tikai informāciju vai arī pelnīt, piedāvājot kādus citus pakalpojumus. Tikai pēc tam var veidot uzņēmuma stratēģiju, kā šos galvenos mērķus realizēt. Un galu galā jābūt arī skaidrai taktikai, kā realizēt stratēģiju gadam, mēnesim un nedēļai.
