Sestdienas «Ziņās» izlasīju aicinājumu nogaršot jauno «Zemgales piena» produkciju sērijā «Lota» – jogurtus ar persikiem vai ceptiem āboliem.
Sestdienas «Ziņās» izlasīju aicinājumu nogaršot jauno «Zemgales piena» produkciju sērijā «Lota» – jogurtus ar persikiem vai ceptiem āboliem.
Dažādu ražojumu persiku jogurtus esmu ēdusi pietiekami, taču par jogurtu ar ceptiem āboliem dzirdēju pirmo reizi. Nopirku, pagaršoju – gards gan! Biezs, ar it kā ceptu ābolu gabaliņiem un kanēli. Sāku pētīt, kas rakstīts uz iepakojuma etiķetes – viss kā nākas: kalorijas, tauku procents, sastāvs, kurā gan no ceptiem āboliem ne miņas, bet rakstīts, ka jogurtam ir pievienots ābolu biezenis. Un arī uzraksts – pēc «Zemgales piena» pasūtījuma ražots Igaunijā. Žēl…
Bet nav jau pirmā reize. Ir jau gadījies lasīt arī uz citām Latvijas precēm, ka tās ir ražotas citā valstī. Gan uz svaigā siera «Juto», gan biezpiena deserta etiķetes ir norādīts, ka tas izgatavots kaimiņvalstī. Vai tiešām esam tik nespējīgi, ka peļņu un godu tik lēti atdodam citiem?
Kārumniece Anniņa
