Kā jau tika gaidīts, Eiropas Komisija 9. oktobrī pieņemtajā vairāk nekā 90 lappušu biezajā stratēģijas dokumentā atzīst, ka Latvija, tāpat kā pārējās deviņas kandidātvalstis, būs spējīga uzņemties dalībvalsts saistības, kā plānots.
Kā jau tika gaidīts, Eiropas Komisija 9. oktobrī pieņemtajā vairāk nekā 90 lappušu biezajā stratēģijas dokumentā atzīst, ka Latvija, tāpat kā pārējās deviņas kandidātvalstis, būs spējīga uzņemties dalībvalsts saistības, kā plānots, no 2004. gada 1. janvāra.
Latvija gatava iestāties Eiropas Savienībā
Visas desmit kandidātvalstis, tostarp Latvija, «ir izpildījušas politiskos kritērijus un ekonomiskos un administratīvās kapacitātes kritērijus būs izpildījušas ES Padomes noteiktajā laikā,» atzīts tā sauktajā Eiropas Komisijas (EK) progresa ziņojumā. «Latvijai ir liela diena, jo šodien saņemta rekomendācija iestājai Eiropas Savienībā,» uzskata Endrjū Rasbašs, EK delegācijas vadītājs Latvijā.
Šajā stratēģiskajā dokumentā konstatēts, ka 213 sarunu sadaļās (no pavisam 372) noteikti pārejas periodi, no kuriem 28 ir pieprasījušas dalībvalstis, bet 185 – kandidātvalstis. Visbiežāk tie saistīti ar brīvu darbaspēka kustību, īpašuma iegādi vai ūdens kvalitātes ievērošanu. Kā preses konferencē izteicās ES paplašināšanās komisārs Ginters Ferhoigens, vēl nepaveikto darbu daudzuma attiecība pret paveiktajiem ir 1:10, un tos var pabeigt līdz 2004. gadam.
Latvija un Slovākija progresa ziņojumā ir vienīgās kandidātvalstis, kas pilnībā pilda iestāšanās sarunās dotos solījumus. Kā Saeimas ESIC komentēja Latvijas sarunvedējs Andris Ķesteris, šis vērtējums attiecas ne tik daudz uz iepriekšējā progresa ziņojumā minēto trūkumu novēršanu kā uz «to saistību izpildi, kuras uzņēmāmies sarunu gaitā visvairāk saistībā ar likumu saskaņošanu». Pārējām valstīm EK pārmet kavēšanos ar sarunās solīto likumu pieņemšanu un izpildi. Visvairāk kritikas saņēmusi Polija.
EK atzīst, ka Latvijā vairākās jomās pērn sasniegts būtisks progress. Dokumentā tomēr norādīts, ka vairākās jomās sagatavošanās darbs būs vēl jāturpina arī pēc iestāšanās sarunu pabeigšanas.
Trīs iedzimtie trūkumi: ierēdņu un tiesas vājums un korupcija
EK norāda, ka īpašas pūles joprojām jāvelta iekšējā tirgus, lauksaimniecības, zivsaimniecības, transporta, reģionālās politikas, vides, tieslietu, iekšlietu un muitas administratīvo struktūru nostiprināšanai. Vērtējot administratīvo kapacitāti, Latvijai ir «labi sasniegumi lielākajā daļā jomu», tajā pašā laikā norādīts, ka jāpaātrina vienotas ierēdņu apmaksas sistēmas ieviešana ar pietiekamu finansējumu.
Ziņojumā kritiski vērtēta situācija tiesu jomā un uzsvērts, ka nepieciešama pamatīga sistēmas reforma. Tiesās vajadzīgs vairāk tiesnešu, tām jākļūst atklātākām un pieejamākām sabiedrībai, jāsamazina neizskatīto lietu skaits. Par Latviju teikts, ka ir identificēti tiesu sistēmas galvenie vājie punkti, tomēr tikai dažos gadījumos sākts tos novērst. Pārmests fragmentārs darbs. Pilnīgas sistēmas reformas pamatā, kā to iesaka EK, «jābūt politiskai gribai modernizēt tiesu sistēmu un atbilstošam finansējumam» šā mērķa īstenošanai.
Par korupcijas līmeni EK visvairāk noraizējusies četrās kandidātvalstīs – Latvijā, Polijā, Slovākijā un Čehijā. Latvijā veiktie pasākumi likumu izstrādē, Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja izveidē, sabiedrības izglītošanā un nevalstisko organizāciju iesaistīšanā ir pozitīvi novērtēti, taču tiek gaidīti konkrēti rezultāti.
Turpinājums sekos
EK rekomendē slēgt uzņemšanas sarunas ar desmit valstīm (visām kandidātvalstīm, izņemot Bulgāriju, Rumāniju un Turciju) līdz gada beigām un atzīst, ka «tās būs gatavas uzņemšanai ES no 2004. gada sākuma». Bulgāriju un Rumāniju ieteikts uzņemt 2007. gadā, bet Turcijas iespējamai dalībai vispār netiek nosprausti nekādi termiņi.
Nākamie paredzētie Latvijas uzmanīšanas pasākumi ir EK līdz 2003. gada jūlijam plānotais ziņojums par priekšdarbiem strukturālo fondu līdzekļu piesaistei. ES paplašināšanās komisārs Ginters Ferhoigens pēc iestāšanās sarunu pabeigšanas paredzējis izveidot smalku kandidātvalstu kontroles mehānismu, uzmanot, piemēram, veterināro un lopkautuvju standartu ievērošanu. Savukārt trīs mēnešus pirms plānotās paplašināšanās kandidātvalstu progress atlikušo darbu un saistību izpildē tiks novērtēts uzraudzības ziņojumā.
Ņemot vērā, ka nākamā ES paplašināšanās nozīmēs vienlaicīgu desmit valstu uzņemšanu, EK ierosina uzņemšanas līgumos iekļaut tā dēvēto «specifisko drošības klauzulu», kas darbotos divus gadus. Ja kāda no jaunajām dalībvalstīm ES neizpildītu sarunās dotos solījumus iekšlietās, tieslietās un drošībā vai arī pārkāptu kopienas likumdošanu, piemēram, pārtikas drošībā, un tādējādi apdraudētu citas ES dalībvalstis, EK patur tiesības atbilstoši rīkoties. Vai tas nozīmē tiesas darbus, vai izslēgšanu no ES? «Mēs to neuztveram kā iespējamo soda mēru izmantošanu ES prasību neizpildes gadījumā, bet drīzāk gan kā iespēju veikt īpašus pasākumus. Piemēram, ja divu gadu laikā pēc iestāšanās rodas kādas problēmas, lai ir iespējas situāciju regulēt,» domā Andris Ķesteris.
Saeimas ESIC atgādina, ka šis ir EK priekšlikums, par kuru galīgais lēmums būs jāpieņem ES Padomē Briselē 24. un 25. oktobrī. Savukārt iestāšanās 2004. gadā būs iespējama, ja par iestāšanās nosacījumiem izdosies vienoties līdz ES Padomes sēdei Kopenhāgenā 12. un 13. decembrī. Visu dalībvalstu pozīcija paplašināšanās jautājumā nav vienota: kā novērojis laikraksts «European Voice», Nīderlandes, Beļģijas, Francijas un Itālijas vadošie politiķi ir pret paplašināšanos, pirms dalībvalstis vienojušās par reformām pašā ES.
Paplašināšanās var apstāties, ja īri 19. oktobrī arī otrreiz pateiks «nē» Nicas līgumam. Tomēr ES paplašināšanās komisāra runasvīrs Žans Kristofs Filorī uz visu to atbildējis īsi: «Paplašināšanās dinamiku vairs nevar mainīt.»
