30. novembra priekšpusdienā kopīgi ar Jelgavā dzīvojošajiem neatkarīgās Latvijas virsleitnantiem Voldemāru Dumbrānu un Voldemāru Veldri pie 6. veikala sagaidījām Aizsardzības akadēmijas vadību.
30. novembra priekšpusdienā kopīgi ar Jelgavā dzīvojošajiem neatkarīgās Latvijas virsleitnantiem Voldemāru Dumbrānu un Voldemāru Veldri pie 6. veikala sagaidījām Aizsardzības akadēmijas vadību, ceturtā kursa kadetus un Ozolnieku vidusskolas jaunsargus zemessardzes virsseržanta Vladislava Stafecka vadībā – visi kopā devāmies pie Vareļu pieminekļa. Svinīgais brīdis šajā dienā pie atjaunotā pieminekļa ir neatņemama jauno virsnieku un viņu komandiera tradīcija, ko pārtrauca padomju okupācija.
1919. gada rudenī, kad sākās Bermonta uzbrukums Rīgai, jaunie kadeti, kas vēlējās kļūt par neatkarīgās Latvijas virsniekiem, neuzsākot mācības, izgāja kaujā pret nodevīgo ienaidnieku. Pirmie divi krita pie Rīgas tiltiem.
17. novembrī pēc sekmīga uzbrukuma kadeti ieņēma Vareļus. Bet 18. novembrī, kad bija iecerēts par godu Latvijas pirmajai atbrīvošanas gadadienai atbrīvot Jelgavu, sākās bermontiešu uzbrukums. Viņus atbalstīja daudzi ložmetēji un arī artilērija. Kadetu rīcībā bija pāris patšauteņu un šautenes ar durkļiem. Neizturot ienaidnieka ugunsspēku, sākās atkāpšanās pāri klajam laukam, kas atradās zem apšaudes. Kaujā krita 12 kadetu, septiņus ievainoja, divus saņēma gūstā, no kuriem vienu noslepkavoja.
Pateicoties mūsu armijas prasmīgiem manevriem, Jelgava tika atbrīvota 21. novembrī, apejot no abiem flangiem, bermontieši tādēļ dedzinot un laupot pameta Jelgavu. Vienīgi 6. Rīgas kājnieku pulks, kas uzbruka gar Jelgavas – Rīgas šoseju, devās tiešā uzbrukumā. Viņu varonībai par godu uzcelts piemineklis pie Skuju skolas, bet kritušie varoņi, tai skaitā trīs Lāčplēša kara ordeņa kavalieri, guldīti Cenu kapos.
Šo notikumu atcerei goda sardzē pie Vareļu pieminekļa stājās kadeti ar Aisardzības akadēmijas karogu.
