Nu jau nedēļu Jelgavas Mākslas skolā var skatīties gleznotāja Kārļa Dobrāja gleznu un zīmējumu izstādi. Tā nupat atceļojusi no Talsiem, bet pirms tam bija aplūkojama Rīgā, Latvijas Mākslas akadēmijas galerijā «L». Ar šo izstāžu sēriju mākslinieks atzīmē radošā darba 50 gadu jubileju – 1961. gadā viņš beidza J.Rozentāla Rīgas Mākslas vidusskolu, pēc tam turpinot izglītību Latvijas Mākslas akadēmijā.Mūsu pilsētas mākslas cienītājiem K.Dobrāja vārds nav svešs. Kopā ar sievu Intu Dobrāju viņš 1986. gadā muzejā sarīkoja personālizstādi, bet Latvijas Lauksaimniecības universitātes Lauku inženieru fakultātē blakus Mārča Stumbra un Induļa Landaua lielformāta gleznām atrodama arī mūsu pilsētas viesa ainava.K.Dobrājs mūsdienās ir viens no konsekventākajiem tonālās reālistiskās glezniecības pārstāvjiem un aizstāvjiem. Mākslinieka rokraksts ilgās daiļrades laikā nav būtiski mainījies. Viņa darbos nozīmīgs ir harmonisks krāsu salikums, tvirta, teju vai skulpturāla forma un telpa, dziļums. K.Dobrājs ir izteikts figurālists, kuram būtisks ir cilvēks. Arī šajā izstādē Mākslas skolā varam iepazīties ar viņa portretiem, pašportretiem un aktiem. Mākslinieks labi pārzina klasisko glezniecību. To varam just gan darbā «Alegorija», kurā viņš ievietojis arī sevi, gan «Pašportretā ar Botičelli Venēras dzimšanu», tāpat daudzfigūru kompozīcijā «Zelta ābele». Tajā iesaistīti gandrīz 40 viņa studijas audzēkņu un citi viņam zināmu cilvēku portretējumi. Tik sarežģītu darbu mūsu mākslā var sastapt ļoti reti. Laiku pa laikam K.Dobrājs mēdz būt visai satīrisks. Tāds, piemēram, ir «veltījums» bijušajai kultūras ministrei un laikmetīgās mākslas propagandētājai Helēnai Demakovai. Uz Jelgavu atvesti divi šādi darbi. Visai skandalozā «Vemjošā Demakova» savulaik netika pieņemta Rudens izstādē.Runājot par gleznotāju, nedrīkst piemirst viņa spožo zīmētāja talantu. Arī ar to varam iepazīties izstādē. Tušas zīmējumi – ainavas, portreti – ir šķietami vienkārši. Dabas formas iezīmē vijīga līnija, bet ēnojumus veido štrihojumi, radot poētiski romantisku noskaņu.Domāju, ka jelgavniekiem interesi varētu izraisīt K.Dobrāja priekšlikums Rīgā, Brīvības bulvārī, kur savulaik dižojās Ļeņins un pēc tam to iekāroja Konstantīna Čakstes un Vijas Artmanes piemineklim, uzcelt pieminekli «Zelta ābeli». Tas būtu veltījums Latvijas neatkarības simtgadei 2018. gadā.
