Latvijas skolēni ir vislielākie stundu kavētāji pasaulē, atsaucoties uz Ekonomiskās attīstības un sadarbības organizācijas (OECD) datiem, raksta «Latvijas Avīze». Aptaujājot Latvijas skolēnus, OECD atklājusi, ka aptuveni 60 valstu skolēnu vidū tieši Latvijas izglītojamie visbiežāk – 62,8% – kavē skolu, citē aģentūra LETA.
Vidējais OECD valstu stundu kavēšanas rādītājs ir 18%. Aptaujā 62,8% Latvijas skolēnu atklājuši, ka vismaz reizi vai divas reizes pēdējo divu nedēļu laikā nokavējuši kādu mācību stundu. Otrs lielākais stundu kavējumu skaits aptaujā konstatēts Turcijā, kur 45% skolēnu apliecinājuši, ka pēdējo divu nedēļu laikā nokavējuši kādu stundu. Nākamās ir Argentīna un Rumānija – pa 40,45%, Kostarika – 40,4%.
Izpēte par kavējumu biežumu notikusi arī Izglītības kvalitātes valsts dienesta (IKVD) vadībā. Secināts, ka skolēnu kavējumu skaits pēdējos gados samazinājies. Saskaņā ar IKVD datiem 2015./2016. mācību gadā neattaisnoto kavētāju skaits vispārējā vidējā izglītībā salīdzinājumā ar iepriekšējiem diviem mācību gadiem samazinājies no 3,5 līdz 1,4% no kopējā skolēnu skaita. Profesionālajā izglītībā 2015./2016. mācību gada pirmajā semestrī neattaisnoti kavējumi reģistrēti 4,2% skolēnu. IKVD pēdējos gados gan neaptaujāja skolēnus un skolas, bet pašvaldības. Turklāt datus dienestam sniedza ne visas vietējās varas, jo daļa pašvaldību apgalvoja, ka skolēni skolu kavē ļoti reti.
IKVD un OECD dati var atšķirties arī tāpēc, ka starptautiskajā aptaujā skolēniem nav jautāts, vai viņi skolu kavējuši attaisnoti vai neattaisnoti. Ja lielākā daļa stundas nav apmeklējuši attaisnoti – slimības dēļ –, esot pamats uztraukties par Latvijas skolēnu veselības stāvokli.
Izglītības un zinātnes ministrijas pārstāve Inta Bērziņa atzina, ka kavējumu uzskaite līdz šim nav bijusi pilnīga: «Nepilnības kavējumu uzskaitē, datu apkopošanā un neattaisnotu kavējumu novēršanā joprojām pastāv, jo īpaši profesionālajā izglītībā, tāpēc bija nepieciešams precizēt institūciju kompetenci un atbildību. Neattaisnoti kavējumi ir viens no riska faktoriem bērnu un jauniešu priekšlaicīgai mācību pārtraukšanai, tāpēc Izglītības un zinātnes ministrija šīs problēmas risināšanai izstrādājusi kompleksu pasākumu plānu.»
