Paula Stradiņa klīniskās slimnīcas Uroloģijas centrs veicis sieviešu aptauju, kuras mērķis bija noskaidrot informētības līmeni ar uroloģiju saistītajos jautājumos.
Paula Stradiņa klīniskās slimnīcas Uroloģijas centrs veicis sieviešu aptauju, kuras mērķis bija noskaidrot informētības līmeni ar uroloģiju saistītajos jautājumos. Aptaujas rezultāti apstiprināja ārstu bažas – vairums sieviešu nav informētas par to, ka urīna nesaturēšanu ārstē urologi.
Tikai četri procenti no aptaujātajām sievietēm vecumā no 20 līdz 30 gadiem zināja, kādos gadījumos viņām būtu jāmeklē urologa palīdzība. Nedaudz labāka situācija ir vecuma grupā no 31 līdz 40 gadiem – labi informētu aptaujas dalībnieču skaits sasniedza 30 procentu, vecuma grupā no 41 līdz 50 gadiem – jau 50 procentu, pārsniedzot 50 gadu vecumu, labi informēti ir 70 procentu sieviešu. Šīs aptaujas rezultāti apstiprināja speciālistu viedokli, ka tikai 10 procenti iedzīvotāju, kuriem ir problēmas ar urīnizvadceļu slimībām, laikus apmeklē speciālistu.
Paula Stradiņa klīniskās slimnīcas Uroloģijas centra ārsts Ivars Smiltēns uzskata, ka galvenā problēma šajā situācijā ir nevēlēšanās «traucēt» speciālistu, ja simptomi ir niecīgi. Tomēr dažādas nepatīkamas izjūtas jeb diskomfortu nevajadzētu ilgstoši ciest. Ir saprotams, cik grūti ir saņemties un aiziet pie ārsta, jo vairāk, ja diskomforts skar intīmo sfēru – urīna nolaišanas problēmas, tā nesaturēšanu, sāpes urīnpūšļa rajonā, nepārvaramu tieksmi urinēt un to darīt ļoti bieži, ja biežā tieksme urinēt traucē naktsmieru vai intīmo tuvību ar draugu vai dzīvesbiedru, ja nav iespējams sagaidīt teātra izrādes beigas vai konferences starpbrīdi.
Vēl joprojām urologa apmeklējums galvenokārt saistās ar priekšstatu par tūlītēju gulšanos uz ginekoloģiskā krēsla, kaut kādu instrumentu vai «lampiņas» ievadīšanu urīnceļos un tamlīdzīgām ļoti nepatīkamām lietām. Ārsti norāda, ka šāds priekšstats ir maldīgs. Apmeklējums pie urologa parasti sākas ar mierīgu sarunu, problēmas izklāstu, cenšanos iegūt savstarpēju uzticību starp ārstu un pacientu. Ļoti daudz informācijas speciālistam dod pati vienkāršākā urīna analīze. Jau pieminētā «izmeklēšana ar lampiņu» jeb endoskopija tiek veikta tikai galējas nepieciešamības gadījumā un nebūt ne pirmajā apmeklējuma reizē. Nereti sievietes, saskaroties ar nepatīkamajiem simptomiem, dodas uz aptieku un iegādājas zāļu tējiņas. Pašārstēšanās sākumā var it kā atvieglot stāvokli vai pat uz laiku problēmu likvidēt, bet agri vai vēlu būs recidīvs, kuru novērst jau būs daudz grūtāk. Nereti līdzīgām traucējumu izpausmēm ir pavisam cits attīstības mehānisms, tādēļ arī ārstēšana un mediķa rekomendācijas būs citādas nekā tās, ko ieteikusi draudzene vai kaimiņiene. Kaut vai plaši pazīstamajam «cistītam» pamatā var būt gan ļaundabīgs audzējs, gan urīnpūšļa akmeņi, gan vienkārši depresija vai seksuāla disharmonija, kuru ar tējiņām diezin vai izdosies izārstēt. Jebkuras slimības vai novirzes sekmīgas ārstēšanas pamats ir savlaicīga tās atklāšana, atgādina ārsti.
Izmantojot P.Stradiņa klīniskās slimnīcas Uroloģijas centra informāciju, sagatavoja Egita Veinberga
