Latvijas valdība nepiedalīsies Leģiona atceres dienu pasākumos 15. un 16. martā, paziņojis ārlietu ministrs.
Latvijas valdība nepiedalīsies Leģiona atceres dienu pasākumos 15. un 16. martā, paziņojis ārlietu ministrs. Tomēr visi Latvijas iedzīvotāji esot tiesīgi organizēt Otrā pasaules kara upuru piemiņas un atceres pasākumus.
Valdība ir pasludinājusi 8. maiju par Nacisma sagrāves un Otrā pasaules kara upuru piemiņas dienu. Tāpēc valdība šajā dienā oficiāli piemin šos traģiskos notikumus un rīko atceres pasākumus, teikts Valda Birkava paziņojumā. Otrais pasaules karš ir Latvijas tautas traģēdija. Latvija cieta divu noziedzīgu režīmu dēļ, un tās iedzīvotāji bija spiesti karot gan PSRS, gan fašistiskās Vācijas armijās. Tūkstošiem Latvijas civiliedzīvotāju tika noslepkavoti koncentrācijas nometnēs, sacīts paziņojumā.
Katru gadu Latvijā bijušie latviešu SS leģiona kaujinieki pulcējas 15. un 16. martā, lai pieminētu kauju gaitas. Šogad pasākums guvis plašu rezonansi, jo par to ieinteresējusies ārvalstu prese. «Neatkarīgā Rīta Avīze» ziņoja, ka Ebreju kopienas vadītājs Grigorijs Krupņikovs zviedru presei sniedzis dezinformāciju par leģionāru saietu. Pagājušajā gadā atceres pasākumos piedalījās bijušie leģionāri, kā arī daži Saeimas deputāti, Nacionālo bruņoto spēku komandieris Juris Dalbiņš, toreizējais Valsts prezidenta un Saeimas drošības dienesta priekšnieks Juris Vectirāns.
Latviešu SS leģions tika izveidots 1943. gada februārī pēc Ādolfa Hitlera pavēles. 16. martu atzīmē kā Latviešu leģiona piemiņas dienu tāpēc, ka šajā dienā 1944. gadā Opočkas rajonā pie Veļikajas upes Latviešu leģiona 15. un 19. divīzija varonīgi cīnījās pret PSRS armiju. Pavisam Latviešu leģionā tika iesaukti 140 tūkstoši cilvēku, no tiem apmēram 50 tūkstoši krita karā vai mira izsūtījumā pēc padomju varas atjaunošanas Latvijā.
1950. gadā Vašingtona publicēja deklarāciju, ka Baltijas SS leģioni uzskatāmi par īpašām un no vācu SS atšķirīgām vienībām, tāpēc nav uzskatāmi par ASV valdībai naidīgu kustību.
