Šodien godājam visus Igorus, Margotus un Ingvarus. Lai veicas!
Šodien godājam visus Igorus, Margotus un Ingvarus. Lai veicas!
Jelgavnieks Igors Buķis ir ļoti daudzpusīgs – Latvijas Nacionālo bruņoto spēku virsnieks, tiesību pamatu skolotājs Rīgas 84. vidusskolā, zemnieks – jaunsaimnieks un hokejists.
«Izvēloties vārdu, vecāki domāja par manu nākotni, paredzēdami militāru karjeru. Tāpēc arī deva tādu, lai skanētu kā latviski, tā krieviski. Taču mani nekad nav vilinājusi militāra karjera, vienmēr tuvāka bijusi zeme un mūzika. Tās manī rada iedvesmu,» stāsta Igors, kas formas tērpā nu nemaz nelīdzinās zemniekam vai mūziķim.
Kopš bērnības gaviļnieks aizraujas ar zivīm un akvārijiem (tie viņam vienmēr ir bijuši vairāki). Gaviļnieks pabeidzis Kandavas Lauksaimniecības tehnikumu, kur ieguvis zivsaimnieka hidrotehniķa specialitāti. Tehnikumā kursa biedru dibinātajā grupā Igors spēlēja ģitāru. Pa reizītei viņš to dara arī tagad.
Pašlaik viņš ir Latvijas Nacionālo bruņoto spēku Rekrutēšanas un atlases centra virsnieks: «Obligātajā militārajā dienestā izmantoju iespēju šo laiku pavadīt lietderīgi – iestājos Nacionālajā aizsardzības akadēmijā, kur studēju jurisprudenci, iegūstot bakalaura grādu tiesību zinātnēs. Šī nozare mani ir interesējusi vienmēr.»
Runājot par savu jaunsaimniecību, Igors saka: «Man gandarījumu sagādā gan darba process, gan rezultāts – izkaplēts kartupeļu lauks, nopļauta zāle vai uzkopts sētsvidus. Esmu dzimis pilsētnieks, taču nevaru vairs iedomāties dzīvi daudzdzīvokļu mājā. Šī ir jau trešā sēta, kuru kopā ar sievu Anitu sākam iekopt no nulles. Sākumā mums bija puse mājas, pēc tam iegādājāmies atsevišķu, bet nebija pietiekami daudz zemes. Tagad mums ir saimniecība ar vairākām ēkām un trīsdesmit hektāriem zemes Lielupes krastā. Mans lielākais sapnis ir izveidot savu zivju saimniecību.»
To, ko sešos gados spējusi jaunā Buķu ģimene, var tikai apbrīnot. Jāpiezīmē, ka Igora sieva ir zobārstniecības māsa, bet viņu piecgadīgais dēlēns Endijs šogad mūzikas skolā sāks mācīties sitaminstrumentu spēli.
Starp darbu Rīgā un lauku dzīvi virsniekam atliek laika arī vaļaspriekam, tiesa gan, ap pusnakti. Igors ir kaislīgi aizrāvies ar hokeju – trenējas, spēlē, piedalās vietējos turnīros. «Tas ir mans hobijs, kas veido spēcīgu motivāciju veselīgam dzīvesveidam,» skaidro Igors, kuram patīk būt cilvēkos, runāt ar auditoriju un ieklausīties citos. Tā vien šķiet, ka Igors arī paliks starp šīm tik atšķirīgajām un reizē vienotajām pasaulēm – virsnieka, skolotāja un zemnieka. Jā, arī sportista.
