Latvijas vīru volejbola izlase Eiropas Sudraba līgas grupu turnīru noslēdza Zemgales Olimpiskajā centrā Jelgavā, piecos setos pieveicot Austrijas valstsvienību un tādējādi bez zaudējumiem iesoļojot līgas finālā. Šodien jau komanda ieradusies Skopjē, kur nedēļas nogalē norisināsies cīņa par medaļām, naudas balvām un pirmās vietas ieguvējam – arī pakāpšanos uz Zelta līgu.
Pēc uzvarām piecās iepriekšējās spēlēs – divreiz pret Maķedonijas, Kosovas un pirmajā mačā izbraukumā arī Austrijas valstsvienībām – galvenā trenera Avo Kēla un Gunta Atara vadībā spēlējošā Latvijas izlase vietu finālā gan jau bija nodrošinājusi, tāpēc galvenais treneris ļāva atpūsties lielākajai daļai pamatsastāva spēlētāju, variējot ar rezervēm. Lielu mača laiku laukumā pavadīja arī izlases debitants valgundnieks Armands Āboliņš, priecējot līdzjutējus ar spēcīgām servēm, atjautīgu spēli uzbrukumā un ar 11 punktiem statistikā kļūstot par vienu no trim rezultatīvākajiem komandā. Tikpat punktu panākumā pievienoja Toms Švāns, bet 15 nopelnīja Reinis Pekmanis.
Austriešiem iekļūšanu finālistu četriniekā varēja garantēt vienīgi uzvara trīs setos, bet pēc pirmā ar 23:25 zaudētā tas vairs nebija iespējams. Pirmo setu mūsējie aizvadīja divu līdz piecu punktu vadībā (beigās 25:23), otro līdzīgā veidā noslēdza ar 25:20, trešo ar 20:25 „atdeva” pretiniekiem, bet ceturtajā uzvaru izlaida no rokām galotnē.
Galvenais treneris A.Kēls notikumu gaitu centās koriģēt ar spēlētāju maiņām un norādījumiem pusminūtes pārtraukumos, pāris reižu uz brīdi laukumā sūtot arī līderus Denisu Petrovu un Edvartu Buividu. Punkts punktā aizritēja arī piektais sets, bet divus pēdējos uzvarai (15:13) nopelnīja mūsējie.
Pēc sestās spēles un sestās uzvaras nopelnītas bija arī dažas dienas atpūtai, ko mūsu novadnieks Armands pavadīja mājās – tēva zemnieku saimniecībā Valgundē. “Laukos darbs ir arī atpūta,” viņš svētdienas rītā atsmaida uz jautājumu par to, kā aizritēja brīvdienas. Vakarā jau ir gaidāma kārtējā kopānākšana treniņā.
– Jau sākusies pludmales volejbola sezona. Vai šī nebūs pirmā vasara, kad, laikam jau izlases dēļ, neiziesi smiltīs?
Tā ir, pirmā sezona, kad “pludmalē” neiesaistos. Biju jau gan iepriekš noskaņojies, ka šovasar ņemšu atvaļinājumu, bet tad piezvanīja treneris Kēls un uzaicināja uz izlasi.
– Acīmredzot “Jēkabpils lūši”, kur nonāci pēc Ozolnieku virslīgas vienības izjukšanas, bija pakāpiens, no kura kļuvi pamanāms. “Credit24” meistarlīgas bronza, Latvijas čempionāta zelts – kas, tavuprāt, ir šo panākumu pamatā?
Salīdzinoši “Lūši” ir nopietnāka komanda, un visa Jēkabpils volejbola sistēma pakārtota izaugsmei. Var piekrist arī viedoklim, ka šosezon kā panākumu atslēga nostrādāja īpašā “komandas ķīmija”. Treniņos bijām 12 cilvēki, bet laukumā faktiski visu sezonu aizvadījām septiņi. Pārsvarā bez maiņām, bez lielām bedrēm. Ar labām emocijām viss padevās.
– Ar ko tagad atšķiras treniņdarbs izlasē?
Izlasē sportisko formu vairs neuztrenēsi. Svarīgi to noturēt. Galvenā vērība treniņu procesā ir savstarpējai saspēlei.
– Līdz šim biji uzbrukuma spēlētājs, bet te treneris tev “pielāgo” arī libero pozīciju.
Būt tikai aizsardzības spēlētājam tiešām ir nepierasti. Pēc treniņa tāda sajūta, ka paliek enerģija pāri. Tagad nevaru vēl zināt, ko treneris būs izdomājis.
– Novērtēta ir arī tava spēcīgā serve, bet kā ir iziet laukumā tikai uz to?
Ir grūtāk iziet noteiktā brīdī, turklāt atšķirība arī, vai tas ir seta sākumā vai galotnē. Bet neko – jāiet vien droši un jāservē. Tieši nedrošības moments ir tas, kas pirmajās spēlēs radīja daudzās kļūdas servēs. Treneris runā par to, ka jāpārservē, un spēlētāji pārāk daudz sāk domāt, kā nu pārservēt.
– No “Jēkabpils lūšiem” esi nonācis pie “Latvijas vilkiem” – kā tev patīk izlases jaunais zīmols un ideja?
Līdzīga ideja, dzirdēju, bija vēl kādam, bet Volejbola federācija pasteidzās. Nav slikti.
Fināla spēļu grafiks
15. jūnijs pulksten 18 Latvija – Baltkrievija
pulksten 21 Maķedonija – Horvātija
16. jūnijs
pulksten 17 spēle par 3. vietu
pulksten 20 spēle par 1. vietu
