Vakar Jelgavā, LLU Ekonomikas fakultātē notika Latvijas Zemnieku savienības kongress.
Vakar Jelgavā, LLU Ekonomikas fakultātē notika Latvijas Zemnieku savienības (LZS) kongress.
No izvirzītajiem 230 delegātiem ieradās 187. Pašlaik partijā ir ap 4000 biedru visos Latvijas novados. Kongresā piedalījās un debašu noslēgumā runāja Latvijas Valsts prezidents, partijas Goda priekšsēdētājs Guntis Ulmanis.
Apsveicot kongresa dalībniekus, LLU rektors Voldemārs Strīķis uzsvēra, ka lauksaimnieki izjūt vajadzību pēc partijas, kura aizstāvētu viņu intereses, un delegātiem novēlēja atgūties no neveiksmēm un ievēlēt jaunu, konstruktīvu partijas vadību.
LZS priekšsēdētājs Laimonis Strujevičs ziņojumā analizēja cēloņus, kāpēc partija neiekļuva
7. Saeimā. Pēc priekšsēdētāja teiktā, partija nepārvarēja piecu procentu barjeru, jo paši tās biedri nereti aicinājuši balsot par citām partijām, ieslīguši neauglīgās diskusijās, tā vietā, lai rīkotos ātri un enerģiski. Negatīva loma bijusi arī Ekonomikas ministra konfliktam ar Privatizācijas aģentūru, kuru Strujevičs gan raksturoja kā aģentūras vadības apzinātu un klaju lēmumu ignorēšanu.
Laimonis Strujevičs akcentēja, ka LZS ir visplašāk pārstāvētā partija pašvaldībās, kas dod tai iespēju sekmīgi startēt gaidāmajās pašvaldību vēlēšanās. Lai atjaunotu biedru rindas, jāveido partijas jauniešu atbalsta nodaļas.
Partijas ģenerālsekretārs Antonijs Zunda uzsvēra, ka lejupslīde sākusies jau pēc sestās Saeimas vēlēšanām – partija ir identificēta ar zemes reformas un privatizācijas procesa neveiksmēm laukos, tai nav bijis īstu līderu, ir «izplūdusi» ideoloģija un raksturīga nespēja mainīties līdzi laika prasībām.
Tā kā partijas valdes darbu pēcvēlēšanu laikā daudzi biedri vērtēja par neapmierinošu un tai pārmeta izvairīšanos no vēlēšanu rezultātu analīzes, kongresa organizāciju pārņēma Kongresa sagatavošanas komisija. Tās vadītājs Kārlis Boldišēvics savā ziņojumā par galvenajiem kongresa uzdevumiem izvirzīja vadības maiņu, struktūras sakārtošanu, statūtu grozījumus.
Delegātu debatēs galvenokārt izskanēja partijas līdzšinējās darbības kritika, bet bija arī optimistiskas prognozes. Valsts prezidents savā uzrunā optimistiski pareģoja, ka LZS ir, bija un būs arī nākotnē. Viņš ieteica vairāk domāt par to, kā spodrināt partijas apsūbējušo vārdu.
Par LZS priekšsēdētāju ar lielu balsu pārsvaru tika ievēlēta Rīgas Domes deputāte Maija Rubīna. Par priekšsēdētājas vietniekiem ievēlēja kooperatīvās sabiedrības «Pūres grauds» valdes priekšsēdētāju Augustu Brigmani un bijušo 6. Saeimas deputātu Kārli Jūliju Druvu. Par partijas ģenerālsekretāru ievēlēts Kārlis Boldišēvics.
