Latvijas Zemnieku savienība ir iebildusi un iebilst pret robežu maiņām un līdz galam neizdomātiem novadu pārvaldes plāniem.
Latvijas Zemnieku savienība ir iebildusi un iebilst pret robežu maiņām un līdz galam neizdomātiem novadu pārvaldes plāniem.
LZS joprojām nav ieguvusi pamatotus pierādījums, pamatotus ekonomiskus aprēķinus, ka Ministru kabineta piedāvātie novadu modeļi «deviņi plus viens» vai «četri plus viens» būtu pārāki par pašreizējo 26 rajonu modeli. Apgalvojums, ka lieli reģioni vajadzīgi, lai labāk piesaistītu Eiropas Savienības strukturālo fondu līdzekļus, nav uzskatāms par vērā ņemamu, jo ES fondu līdzekļi tiek piesaistīti nevis reģioniem, bet gan konkrētiem mērķiem un projektiem, un Latvijas pašvaldības jau ir izstrādājušas sistēmu šo līdzekļu piesaistīšanai. Arī valdība, veicot savu institūciju reorganizāciju, nebūt neturas pie kāda noteikta teritorijas dalījuma principa. Jau tagad viens dalījuma princips piemērots valsts mežu pārvaldei un pavisam cits – lauksaimniecības pārvaldei.
Piedāvājot «četri plus viens» modeli, paši piedāvātāji atzinuši, ka tas apdraud Latvijas kā nacionālas valsts vienotību. Diemžēl no šā atzinuma nupat izdarīts pavisam greizs secinājums: nevis atteikties no «četri plus viens» principa, bet gan lielā novada pārvaldi uzticēt valsts ieceltam administratoram. Citādi sakot – valdošo partiju uzraudzītam gubernatoram. Lai eksperiments neizskatītos klaji autoritārs, tiek paredzēts reģionu administrācijai blakus likt asambleju no vēlētiem vietējo padomju deputātiem, kas sanāktu kopā četras reizes gadā bez reālām iespējām ietekmēt lēmumus.
Piedāvājot vēlētas pašvaldības aizstāt ar valsts ieceltu administrāciju, valdības partijas ir klaji atkāpušās ne tikai no Eiropas Vietējo pašvaldību hartā paustajiem principiem, ne tikai no Satversmes burta un gara, bet arī no pašu partiju programmās apsolītā vēlētu pašvaldību modeļa. Tas, kas iecerēts, pēc būtības ir atgriešanās pie 1989. gada izpildkomitejām. Vēl vairāk – tas pierāda to, ka reforma tiek paredzēta trīs pašreiz valdošo partiju interesēs. Tā ir izplānota, lai radītu saviem cilvēkiem jaunus, ietekmīgus amatus, pamatu turpmāko vēlēšanu kampaņu organizēšanai. Tā ir iecerēta, lai vēlētās pašvaldības netraucētu lielo uzņēmumu privatizācijas gaitu un, iespējams, valdības partijām atvieglotu pieeju Latvijas reģionu attīstībai domātajai ES naudai.
LZS iestājas
1. Par reģiona iedzīvotāju vēlētu pārvaldi bez valdības iecelta administratora.
2. Par valsts funkciju decentralizāciju, ņemot vērā principu, ka pakalpojumu sniedzējam jābūt vistuvāk iedzīvotājiem.
3. Par lielāku pašvaldības rīcības brīvību finansu resursu administrēšanā un izlietošanā.
4. Par sabiedrībā apspriestu un ekonomiski pamatotu pašvaldības reformas modeli.
Šajā sakarībā LZS pilnībā atzīst un atbalsta Latvijas Pašvaldību savienības piedāvātās Latvijas pašvaldību vadlīnijas.
Pamatojoties uz savām daudzajām nodaļām visā Latvijas teritorijā, LZS aicinās visus iedzīvotājus aktīvi vērsties pret jebkuru mēģinājumu atstumt iedzīvotājus no tiem vitāli svarīgu jautājumu lemšanas.
Rīgā 2000. gada 16. februārī
