Par to, kā top Baltijas valstīs pirmā klīnika zirgiem, jau rakstījām 27. janvāra pielikumā «Laukos un sētās», bet 28. martā tā tika oficiāli atklāta.
Par to, kā top Baltijas valstīs pirmā klīnika zirgiem, jau rakstījām 27. janvāra pielikumā «Laukos un sētās», bet 28. martā tā tika oficiāli atklāta.
– Veterinārmedicīnas izglītības centra mazo dzīvnieku klīnikai un lielo dzīvnieku stacionāram tagad ir maza māsiņa – zirgu klīnika, – atklāšanā paziņoja VIC direktors Ivars Lūsis.
Klīnika jau strādājot pilnā sparā, un pacientu tai netrūkstot. Varbūt pa kādam tikšot arī Patoloģijas un parazitoloģijas katedras vadītājam Oļģertam Parčinskim, jo līdz šim uz sekcijas galda gadā esot nonācis vidēji viens zirgs. Bet tas ir tikai tāds labdabīgs joks, jo klīnikā strādā visaugstākās kvalifikācijas veterinārārsti. Visvairāk apsveikumu un laba vēlējumu saņēma idejas autors, klīnikas dibinātājs un galvenais ārsts Juris Tolpežņikovs.
Apsveicēju pulkā zirgu klīnikai labestīgu kumeļa spērienu vēlēja Latvijas Lauksaimniecības universitātes rektors Voldemārs Strīķis, Veterinārmedicīnas fakultātes dekāna vietas izpildītājs Arnis Mugurēvičs, fakultātes Klīniskā institūta vadītājs Alberts Auzāns, Valsts veterinārā dienesta priekšnieks Vinets Veldre un Latvijas Veterinārārstu biedrības priekšsēdētājs Juris Zemzars. Viņiem pievienojās LLU Vetfonda pārstāve Ieva Bērziņa, klīnikas telpu arhitekts projektētājs Māris Alsiņš, kolēģi, zirgu īpašnieki un citi apsveicēji.
Savukārt Juris Tolpežņikovs vislielāko pateicību veltīja Zviedrijas rikšotāju asociācijas konsultantam Štofanam Rudbergam par atbalstu klīnikas ārstu apmācībā.
Zirgu klīnikas galvenais ārsts savu ārstniecības iestādi raksturo kā labu Rietumu vidusmēra klīniku. Tajā pirmo reizi Latvijā pieejama inhalācijas (gāzes) narkoze, kas ir drošāka zirga veselībai, līdz ar to iespējams ar mazāku risku veikt sarežģītākas operācijas. Zirgiem iekārtots aizmigšanas un pēcoperācijas pamošanās bokss, bet uz operāciju galda bērīšus cels ar divu ceļamkrānu palīdzību.
Zirgi klīnikā tiks izmeklēti ginekoloģiski, endoskopiski, rentgenoloģiski un artroskopiski. Locītavas tiks operētas, nelietojot skalpeli, bet ar diviem dūrieniem ievainotajā vietā ievadot videokameru un medicīnas instrumentu. Endoskopiskajai izmeklēšanai tiks izmantota tā saucamā japāņu zonde, kuru lieto zirga elpvadu izmeklēšanai, lai precizētu diagnozi un noteiktu iespējamo ārstēšanu. Ir vēl otra gāzes anestēzijas iekārta suņiem un zirgiem, kā arī divi papildu boksi, ja viens zirgs atrodas operāciju zālē, bet neatliekama ķirurģiska palīdzība vajadzīga vēl kādam pacientam.
Īpašniekiem būs izdevīgi noteikumi zirgu turēšanai stacionārā, kur vienlaikus varēs atrasties seši rikšotāji.
