Latviju pazīst tikai 7% ES dalībvalstu iedzīvotāju, secināts ES socioloģiskā dienesta «Eurobarometer» decembra izlaidumā «Eiropas Savienības paplašināšanās».
Latviju pazīst tikai 7% ES dalībvalstu iedzīvotāju, secināts ES socioloģiskā dienesta «Eurobarometer» decembra izlaidumā «Eiropas Savienības paplašināšanās». Šāds atzinums radies pēc 15 tūkstošu iedzīvotāju aptaujas, lūdzot viņiem nosaukt trīs kandidātvalstis, kuras gatavojas iestāties Eiropas Savienībā.
Kaut no 11. līdz 20. novembrim tikai 7% iedzīvotāju varējuši nosaukt Latviju, tas ir divkārt vairāk nekā tādā pašā aptaujā eiropieši spēja septembrī – toreiz tikai 3% iedomājušies par mūsu valsti. Kopumā eiropieši apzinās, ka paplašināšanās viņu zemei ir ļoti svarīga un skars viņu nacionālās intereses, tomēr kartē nespēj iztēloties paplašināšanās īstos apmērus.
Kaut gan 82% ES pilsoņu bija dzirdējuši par paplašināšanos un 66 % atbalsta jaunu valstu uzņemšanu, tomēr tikai katrs trešais var pareizi nosaukt trīs kandidātvalstis (no desmit!), kuras gatavojas iestāties Eiropas Savienībā. 13% zināja divas valstis, bet 17% – vienu. Četri no katriem desmit vispār nevarēja nosaukt nevienu šajā paplašināšanās vilnī iesaistīto valsti! Septembrī katrs otrais nevarēja nosaukt nevienu kandidātvalsti! Šķiet, Latvijā būtu neiedomājama situācija, ka kāds nevarētu nosaukt vismaz trīs ES dalībvalstis.
Vislabākās zināšanas par kandidātvalstīm ir Austrijā – atbildes precizitāte mērāma ar 2,5, kas tomēr nozīmē, ka katrs otrais atbildētājs vienu valsti nosauc nepareizi. Vistipiskākā kļūda ir Turcijas minēšana. Toties portugāļu un spāņu jūrasbraucēju pēcteči vispār neorientējas ģeogrāfijā, kur nu vēl politikā: vidējā atbilžu pareizība ir 0,7 un 0,8, kas nozīmē, ka katrs otrais spēj pareizi nosaukt tikai vienu valsti.
Vislabāk no kandidātvalstīm Eiropā pazīst Poliju (30%), Čehiju (16%) un Ungāriju (12%). Latvija šo valstu desmitniekā nosaukšanas biežuma ziņā ir 6. vietā. Par procentu vairāk ir Lietuvai, bet par procentu mazāk – Igaunijai.
Kurā Eiropas galā Latviju pazīst vislabāk? Kopenhāgenas sammita dienās radio BBC raidīja reportāžas no Eiropas galvaspilsētām. Jautājums, kuru uzdeva BBC korespondents, bija tieši tāds pats kā aptaujā: «Vai varat nosaukt trīs valstis, kuras gatavas iestāties ES?» Ļoti bieži atskanēja: «Ne mazākā priekšstata!» Daži tomēr kādu valsti minēja. Ievēroju, ka dāņi, briti un īri Baltijas valstis vienmēr nosauca pirmās, parasti visas trīs kopā, bet, ja kādu izlaida, tā noteikti nebija Latvija.
To apstiprina arī «Eurobarometer» pētījums, ka dāņi un zviedri visbiežāk nosauc tieši Latviju, tad Igauniju un tikai tad Poliju. Somi, saprotams, kaimiņus nosauc pirms Latvijas. «Skandināvijas valstīs joprojām visbiežāk min trīs Baltijas valstis un Poliju. Lai nu kā, bet ir vērojama Latvijas pozīciju vispārēja uzlabošanās,» secināts socioloģiskajā pētījumā.
Valsts prezidente Vaira Vīķe – Freiberga Eiropas kustības rīkotās aptaujas «Eiropas gada cilvēks Latvijā 2002» noslēgumā 16. decembrī uzsvēra, ka īpaši daudz vēl darāms, «lai caurmēra iedzīvotājs jebkurā Eiropas valstī varētu nosaukt Latvijas vārdu, iepazītu, saprastu, kas tā par zemi, kādi ļaudis tur dzīvo, kādas ir viņu spējas un talanti, ko viņi ziemā ēd, ko vasarā dara».
