Kopš vakardienas Ģ.Eliasa muzejā skatāma Silvijas Meškones gleznu izstāde. Jelgavā dzimusī un skolā gājusī māksliniece gleznotājas amata prasmi apguvusi Lietuvas Valsts mākslas institūtā Viļņā, varbūt tāpēc Silvijas Meškones glezniecībā tik dabiski savijušās latviešu un lietuviešu mākslas tradīcijas. Vakar Ģederta Eliasa Jelgavas Vēstures un mākslas muzejā atklātajā S.Meškones personālizstādē skatāmās gleznas tapušas dažādos daiļrades periodos. Tā ir viņas gleznu retrospekcija, kur redzami gan tūliņ pēc augstskolas absolvēšanas radītie darbi, gan tikai pirms pāris mēnešiem pabeigtā «Baltu saule» un jūras ainavas. Māksliniece neslēpa, ka izstādi velta savam tēvam, kuram pagājušā gada decembrī apritētu 100 gadu. Reizē izstāde ir veltījums arī visiem tiem, kas saistīti ar Jelgavu kā toreiz, tā tagad. «Tieši tēvs man radīja pirmo priekšstatu par to, kas ir māksla. Bez tolaiku paaudzes un tās izpratnes par mākslu nebūtu mūslaiku paaudžu,» atzina gleznotāja.Pērnruden Rīgas galerijā «Pegazs» bija skatāma S.Meškones izstāde «Krāsa. Telpa. Laiks.». «Šīm dimensijām noteikti jāpievieno vēl divas – kustība un gaisma,» jaunās izstādes atklāšanā uzsvēra Jelgavas mākslinieku vadītājs Māris Brancis, «bez tām Silvijas gleznas nav iedomājamas.»Jelgavas muzejā skatāmajai S.Meškones izstādei dots pavisam vienkāršs nosaukums – «Gleznas». Tomēr Ģ.Eliasa muzeja direktora vietniece Marija Kaupere ieteica uzmanīgi lasīt pašu darbu nosaukumus, kas šoreiz daudz ko pasaka. Atceroties mākslinieces jelgavniecisko izcelsmi, M.Kaupere solīja, ka 2010. gads «muzeja izstāžu dzīvē būs bagāts ar mūsu novadniekiem».Kā jau Jelgavas izstāžu dzīvē ierasts, arī S.Meškones «Gleznu» ekspozīcijas atklāšanu kuplināja Mūzikas vidusskolas audzēkņi. Šoreiz – čellistes Magdalēna Šustere un Madara Fogelmane, pianistes Zane Rubesa un Elvīra Butāne, trompetists Dāvis Vuškāns. Izstāde Ģ.Eliasa muzejā aplūkojama līdz 7. februārim.
