Raimonds Tiguls Lāplēša dienā piedalīsies sava skaņdarba atskaņojumā Jelgavā.
Raimonda Tigula skaņdarbs «Dod, Dieviņi» pirmo reizi atskaņots 2008. gada starptautiskajā garīgās mūzikas festivālā Rīgas Sv.Pētera baznīcā, un tas tapa pēc garīgās mūzikas festivālu iniciatora Māra Sirmā pasūtījuma. Svētdien, 11. novembrī, līdz ar Līgas Celmas «Jersikas derību» diriģenta Aigara Meri vadībā «Dod, Dieviņi» tiks atskaņots Jelgavas kultūras namā. L.Celma un A.Meri «Ziņu» slejās viesojušies jau ne reizi vien, tāpēc šoreiz saruna ar komponistu un mūziķi R.Tigulu. – Pirms četriem gadiem «Dod, Dieviņi» atskaņoja profesionāļi – Valsts akadēmiskais koris «Latvija» un kamerorķestris «Sinfonietta Rīga». Tagad būs Jelgavas kori un orķestris, vai tas jūs nemulsina?Solisti (ar nelielām izmaiņām – red.) būs tie paši, un es domāju, ka Jelgavas Mūzikas vidusskolas koris un orķestris arī ir profesionāļi. Pirms diviem gadiem bija šā skaņdarba uzvedums Ventspilī, kur arī spēlēja vietējais orķestris, un viss bija kārtībā. Bažu par Jelgavas atskaņojuma kvalitāti Aigara Meri vadībā man nav. Un galu galā es jau pats arī piedalīšos. Esmu tikai priecīgs, ka šis darbs izskan kopumā. Biežāk izpildītas «Dod, Dieviņi» atsevišķas daļas, ko iecienījuši solisti.Skaņdarba rašanās saistīta ar manu aizraušanos ar lībiešu, pirms tam arī latgaliešu valodu. Agrāk man vairākkārt bijusi sadarbība ar dziedātājiem, kuri dzied latgaliešu valodā. Cikla «Dod, Dieviņi» pamatā ir tautas dziesmas, ko atlasījusi rakstniece Nora Ikstena. Skan arī Valta Erenštreita dzeja, esmu izmantojis senus ierakstus lībiešu valodā no pirmskara Latvijas laiku platēm.- Jūsu aranžētas tautas dziesmas skan arī diskā «Dziesmiņās remdējos».Tas radās faktiski vienā laikā ar ciklu «Dod, Dieviņi», un arī par šo ideju lielā mērā var pateikties Norai Ikstenai, kā arī dziedātājam Sergejam Jēgeram. Bet par tās īstenošanu – producentei Indrai Rubenei, diriģentam Mārim Sirmajam, orķestrim «Sinfonietta Rīga» un Normundam Šnē, kurš bija skaņu režisors. Ieraksts, starp citu, tapa Jelgavas pusē – Sesavas baznīcā – 2008. gada vasarā.Gribējās, lai latviešu tautas dziesmas iegūst pasaules mūzikas (žanra «world music» izpratnē – red.) elpu.- Klausoties šo elpu patiešām jūt, un šķiet, ka «Dziesmiņās remdējos» pelnījis lielāku popularitāti, šajā diskā tautas dziesmas izskan kā «īsti hiti».Prezentācijas koncerts Siguldas pilsdrupu estrādē patiešām bija labi izdevies, bet toreiz sākās tāds ekonomiskās krīzes brīdis, un «Dziesmiņās remdējos» uzvedums laikam sanāktu pārāk dārgs, lai to pienācīgā kvalitātē atļautos arī citas pašvaldības.Toties tagad ir jauns izaicinājums – esam nodibinājuši pasaules mūzikas un mākslas fondu, kas ar tamlīdzīgām lietām plāno nodarboties. Savu radošo darbību fonds sāka 2012. gada vasarā ar koncertu Talsos «Ārpasaules mūzika Tiguļkalnā». Tajā piedalījās mani sadarbības partneri no Īslandes un Gotlandes, «Sinfonietta Rīga» stīgu kvartets, Rīgas saksofonu kvartets, koris «Kamēr» toreiz vēl ar Māri Sirmo priekšgalā. Plānojam, ka brīvdabas koncerti Talsu augstākajā vietā – Tiguļkalnā – vasaras sākumā kļūs par ikgadēju tradīciju.Pasaules mūzikas un mākslas fondam uzticēts rīkot arī tautas mūzikas koncertu Ķīpsalā 2013. gada Vispārējo Dziesmu svētkos.- Vai tas nenozīmē, ka Dziesmu svētku koncerts, iegūdams pasaules mūzikas elpu, var nonākt konfliktā ar tā saucamajiem tradicionālajiem folkloristiem, kas cenšas muzicēt gluži tāpat kā pirms gadsimtiem?Būs gan autentiskas grupas un kapelas, gan, protams, arī jauni akcenti. Es domāju, ka nekāda konflikta nav, vismaz man ar folkloristiem ir vislabākās attiecības.- Kaut arī tā ir pagātne, nevaru noturēties, neko nepavaicājis par laikam jau vispopulārāko jūsu skaņdarbu – «4 vējiem».Tieši šodien (saruna notika 6. novembrī – red.) aizsūtīju «Likteņa līdumnieku» DVD uz Sibīriju. Kora «Kamēr» direktore Kristīne Zvirbule pirms pusotra mēneša aizbrauca uz Krasnojarsku mācīt latviešu valodu un nolēmusi tur parādīt tieši šo TV seriālu. Vārds «seriāls» gan šajā gadījumā jālieto visai nosacīti, jo «Likteņa līdumnieki» nopietni un vēsturiski patiesi atspoguļo daudziem latviešiem tik aktuālu tēmu. Mani šī tēma ļoti uzrunāja, jo tā ir par daudzu Latvijas laucinieku likteni. Es pats esmu no laukiem un vēl joprojām dzīvoju laukos. Turklāt arī mana ģimene tika izsūtīta.- Un vēlreiz par svētdienas koncertu Jelgavā. Vai skaņdarbā «Dod, Dieviņi» domāts tāds pagānu dieviņš vai Dievs kristiešu izpratnē?Es tā nenodalu. Cikla sākotnējā iecere Norai Ikstenai gan bija parādīt ceļu no pagānisma līdz kristietībai, bet es, rakstot mūziku, gluži tādā veidā nedomāju. Vairāk laikam sanāca no kristīgās pasaules, jo pats esmu kristīts baznīcā, un cikls galu galā beidzas ar Tēvreizi. «Dod, Dieviņi» ir ne tikai visa cikla, bet arī galvenās – kulminācijas – daļas nosaukums.- Vai tā nav liela uzdrošināšanās, ne reliģiskā, bet tīri mākslinieciskā ziņā, jo lielai daļai Tēvreize mūzikā uzreiz asociējas ar Lūcijas Garūtas «Dievs, Tava zeme deg!»?Atklāti sakot, es nemaz speciāli nesēdos pie klavierēm, lai uzrakstītu tieši «Dod, Dieviņi» noslēgumu. Man bija viens instrumentāls skaņdarbs, ko biju komponējis vēl kādus desmit gadus pirms tam. Šīs formas ideāli saderēja, atlika tikai uzrakstīt partitūru korim un pierakstīt tekstu. Faktiski tā bija milzīga sakritība. Tādas gan mēdz gadīties – līdzīgi bija ar vienu Mēness cikla dziesmu, ko man palūdza uzrakstīt Māris Sirmais.- Jūsu skaņdarbs Jelgavā izskanēs Lāčplēša dienā.Protams, Latvijai tā ir īpaša diena, un, lai arī skaņdarbs nav tieši par Latvijas aizstāvju cīņām ar Bermontu, latvisks tas ir noteikti, un par šo iespēju jūtos gandarīts. RAIMONDS TIGULS,ambientās un elektroakustiskās mūzikas komponistsDzimis Talsos 1972. gada 5. decembrī.Mācījies Talsu Bērnu mūzikas skolas klavieru klasē.Ventspils Mūzikas vidusskolas Mūzikas teorijas nodaļā. Latvijas Mūzikas akadēmijas kompozīcijas klasē (pie profesora Pētera Plakida).1999. gadā mūzikas apgāds «Upe» ar Latvijas Kultūrkapitāla fonda atbalstu izdeva pirmo R.Tigula albumu «Moonlight Sound Design». 2000. – 2007. gadā tas izdots vairāk nekā 20 mūzikas izlasēs Vācijā, Šveicē un Beniluksa valstīs.Mūzika teātra izrādēm «Pelnrušķīte», «Vientulības svētki», «Spilvencilvēks», «Svētās asinis», «Killera dienasgrāmata», «Amadejs» un citām.Mūzika TV filmai «Likteņa līdumnieki» un izdevniecības «Upe» albums «4 vēji» (2003).2003. gadā Mūzikas ierakstu gada balva, labākais instrumentālās mūzikas albums – «Bay Lounge».2004. gadā Autortiesību bezgalības balva par tautas mūzikas popularizēšanu.2007. gadā divas Mūzikas ierakstu gada balvas, labākais instrumentālās mūzikas albums un labākais mūsdienu tautas mūzikas albums – «Zaļš Balts Zils».2010. gadā Mūzikas ierakstu gada balva, labākais instrumentālās mūzikas ieraksts – «Vēstule Ziemassvētkos».2012. gadā albums «Islands». Izdevējs «Moonlight Sound Design».
