Gatavojot izdevumu par kokapstrādes vēsturi Latvijā, noteikti bija jārunā par mēbeļu un būvdetaļu galdniecības īpašnieku Teodoru Ķiģeli, kura uzvārds mūsdienās vairāk gan pazīstams saistībā ar Latvijas mūzikas dzīvi.
Gatavojot izdevumu par kokapstrādes vēsturi Latvijā, noteikti bija jārunā par mēbeļu un būvdetaļu galdniecības īpašnieku Teodoru Ķiģeli, kura uzvārds mūsdienās vairāk gan pazīstams saistībā ar Latvijas mūzikas dzīvi. Teodora Ķiģeļa uzņēmums Jelgavā, Mātera ielā 4, savulaik bija starp lielākajiem pilsētas galdniecības uzņēmumiem, kas apgādāts ar modernām iekārtām.
Teodora Ķiģeļa mēbeļu un būvrūpniecības (toreizējais nosaukums) māceklis Pēteris Azēvičs atceras, ka uzņēmumā bijuši darbgaldi ar elektrisko piedziņu: ripas zāģis, garenēvelmašīna, biezumēvele, lentes zāģis, virpa, frēzmašīna. Vēl 20. gs. 20. gadu vidū virsmas slīpējuši ar roku, taču divdesmitos gados parādījusies lentes slīpmašīna ar elektrisko piedziņu.
Uzņēmējam mēbeles un telpu iekārtas izgatavot pasūtīja pazīstamas aptiekas, valsts iestādes. Trīsdesmito gadu beigās viņš mēbeles izgatavoja 15. maija pamatskolas jaunceltnei. Teodors Ķiģelis sadarbojās ar mākslinieku Jēkabu Bīni, kas centās teorētiski pamatot un izstrādāt latvisko mēbeļu stilu.
1940. gadā Ķiģeļa uzņēmumu, protams, nacionalizēja. Vācu okupācijas laikā uzņēmējs bija spiests pacīnīties par savas galdniecības atgūšanu. Arhīvu dokumenti liecina, ka viņš varēja atsākt saimniekot kā pilntiesīgs īpašnieks tikai 1943. gada sākumā. Traģiskajā 1944. gada vasarā bojā gāja arī viņa uzņēmuma un mēbeļu veikala ēka Mātera ielā.
Kā liecināja pirms vairākiem gadiem iegūtā informācija, Teodors Ķiģelis pēc kara palicis Latvijā. Viņam bijušas trīs meitas. Vidējā meita Biruta precējusies ar slaveno operdziedoni Jāni Zāberu. Meita Guna esot skolotāja Saldū.
Saldus pazīstams ar festivālu “Saldus saule”, kas saistās ar Ērika Ķiģeļa piemiņu. Uzvārds ir pietiekami rets, lai, ņemot vērā citu informāciju, varētu cerēt, ka Saldū dzīvo bijušās Jelgavas mēbeļu un būvizstrādājumu galdniecības īpašnieka Teodora Ķiģeļa pēcnācēji. Uz manu aicinājumu laikrakstā “Saldus Zeme” atsaucās saldeniece pensionēta skolotāja Guna Berga (dzimusi Ķīģele). Viņa pastāstīja interesantas ziņas par tēva Teodora Ķiģeļa dzīvi pēc Otrā pasaules kara.
Par bērnību Jelgavā Bergas kundze atceras salīdzinoši maz. Ģimene dzīvojusi divstāvīgā koka namā Mātera ielā 20. Pie mājas bijis dārzs, kurā tēvs iekārtojis savdabīgas mājiņas un rotaļlaukumu savām četrām meitām. Tēva hobijs bijis augļu koku un krūmu audzēšana, bet mātei Mildai paticis kopt puķes. Visu mūžu Gunas kundze atceras taku Mātera ielas dārzā, kur abās pusēs ziedējušas rozes.
Gunas vecākā māsa Silva dzimusi jau Krievijā, Vladivostokā, Pirmā pasaules kara laika bēgļu gaitās. Nākamā pasaulē nākusi Biruta, kad tēvs jau bijis galdniecības īpašnieks Jelgavā. Pēc tam dzimusi Guna un jaunākā māsa Lita. Diemžēl divi Ķiģeļa dēli miruši agrā bērnībā.
Bergas kundze atceras, ka tēvs gādājis par strādnieku atpūtu, rīkojot saietus savā namā. No viena tāda sarīkojuma 30. gadu vidū saglabājies vienīgais fotoattēls, kur redzams tēvs ar saviem strādniekiem.
Pēc kara Teodors Ķiģelis ar ģimeni vispirms patvērās Rīgā pie radiniekiem, bet tad pārcēlās uz Saldu. Tur viņš iekārtoja nelielu darbnīcu, kur pats izgatavoja muciņas un siles. Kad padomju varas politika mainījās, viņš pārgāja strādāt uz Saldus rūpkombinātu par noliktavas pārzini. Teodors Ķiģelis palīdzēja noorganizēt estrādes atjaunošanu Saldus dārzā aiz pamatskolas un sarīkot pirmo zaļumballi pēc kara.
Pēc aiziešanas pensijā Teodors Ķiģelis pārcēlās pie vecākās meitas uz Mārupi. Pēdējos mūža gadus viņš dzīvoja nelielā istabiņā. Viņš neesot ar ļaunu prātu atcerējies savu izpostīto dzīvi, zaudēto stabilo un turīgo uzņēmumu. Liels prieks bijis par meitām, kuras saistījušas savu dzīvi ar mūziku.
Silva pēc konservatorijas beigšanas strādājusi operas korī, vēlāk bijusi dziedāšanas skolotāja. Biruta vispirms strādājusi Dailes teātrī, tad iestājusies Konservatorijas vokālajā nodaļā, kur iepazinusies ar studiju biedru Jāni Zāberu. Ar vēlāk slaveno operdziedoni viņai nav bijušas kopējas izrādes, jo pēc studijām viņa strādājusi Operetes teātrī. Taču tālāko dzīvi viņi bijuši kopā kā vīrs un sieva, līdz J.Zābera nāvei 1973. gadā. Bēdas par ātro dzīvesdrauga zaudējumu sagrauzušas Birutu, un pēc četriem gadiem dziedātāja guldīta līdzās slavenajam tenoram.
Guna beigusi Jelgavas pedagoģisko skolu neklātienē un strādājusi Saldus pamatskolā par skolotāju un deju kolektīva vadītāju līdz 1998. gadam. Jaunākā Teodora Ķieģeļa meita apguvusi medmāsas profesiju un visu mūžu nostrādājusi savā amatā Rīgas slimnīcās. Kādreiz plaukstošā Jelgavas uzņēmuma īpašnieks Teodors Ķieģelis miris Mārupē 1976. gadā, bet viņa sieva Milda – 1980. gadā. Abi atdusas Meža kapos – turpat, kur Zāberi. Viņu meitas Silva un Lita dzīvo Rīgā, bet Guna, šo ziņu sniedzēja, Saldū. Šis uzvārds likās rets, taču Guna Berga teic, ka ar Saldus Ķiģeļiem viņu dzimtai nav nekādu radniecisku saišu.
Paldies par palīdzību informācijas iegūšanā laikraksta “Saldus Zeme” redakcijai, īpaši Vijai Kleinai.
