Jaunība – trakulību, piedzīvojumu un iespēju laiks. Mēdz teikt: kad tad vēl, ja ne jaunībā!
Jaunība – trakulību, piedzīvojumu un iespēju laiks. Mēdz teikt: kad tad vēl, ja ne jaunībā! Tieši tādas – jaunības trakuma pārņemtas, piedzīvojumu alkstošas un bezbailīgas – četras sirdsdraudzenes Elīna, Jolanta, Ženija un Gundega, mīlestības aicinātas, devušās uz ārzemēm līdzi saviem pielūdzējiem. Visas meitenes ārzemēs tāpat vien uz nārām negulēs,
bet nolēmušas strādāt.
«Ziņas» tikās ar Elīnu neilgi pirms došanās uz Austriju, kur jauniete dzīvos pie sava drauga un viņa vecākiem, strādās un mācīsies valodu.
Puisis lenc, meitenei – bail
Pirms apaļa gada Jelgavā kartinga sacensības un pēc tam draudzenes jubileja bija liktenīgā, kurā sastapās jelgavnieces Elīnas un austrieša Stīvena acuskati. Stīvens Latvijā pagājušajā vasarā bija ieradies, lai Jelgavas pilī veiktu mūru konservāciju un restaurācijas darbus, un dzīvoja pie drauga. Lai arī neprecējies, Latvijā viņš nebūt necerēja iekarot kādas latvju meičas sirdi. Jubilejas ballītē simpātiskā blondīne (Elīna) bija ieradusies bez pavadoņa. Viņa klusi malkoja kokteilīti, kad pēkšņi pamanīja neatlaidīgu acu skatienu. Tas bija pagara auguma simpātisks jaunietis gaišiem matiem un brūnām acīm. Puisis lēnītēm mēģināja sākt sarunu ar Elīnu, bet bija ļoti pārsteigts par to, cik labi viņa runā vāciski. Vakarā abi jaunieši kļuva par interesantiem sarunu biedriem un, kas zina, varbūt pārīti! «Jau jubilejas vakarā Stīvs man tā starp citu teica, lai braucot viņam līdzi uz Austriju. Protams, es to uztvēru kā joku un neko vairāk, bet jau tovakar sapratu, ka viņš ir vīrietis ar prātu,» stāsta Elīna, kas sākumā attiecībās ar ārzemnieku ieturējusi zināmu distanci.
Apmēram mēnesis bija laika, lai Stīvens iekarotu meitenes uzmanību un varbūt arī sirdi. Austrietis aicināja Elīnu uz ballītēm, bet viņa izvairījās: «Es taču viņu pazinu tikai dažas dienas. Un ja nu ārzemniekam kas cits prātā? Dzirdēti taču visādi briesmu stāsti! Tāpēc, lai kā Stīvam gribēju uzticēties, toreiz mani māca arī bailes,» atceras Elīna.
Vēlreiz pēc meitenes sirds
Pēc mēneša darbs Latvijā Stīvenam beidzās un viņš devās mājup… Pagaidām vēl bez Elīnas.
Pagāja tikai pāris mēnešu, kad Jelgavā pie Elīnas dzīvokļa durvīm kāds klauvēja. Tās atverot, meitene sastinga un teju, teju nokrita. Tas bija viņš – Stīvens – baltu rožu pušķa aizsegā, bet viņam blakus – milzīgs čemodāns: «Viss, mīļā, pietiek mani pa dzīvokļiem dzenāt, es atbraucu pie tevis un bez sliktiem nodomiem,» teicis Stīvens un lūdzis, lai viņu ielaiž dzīvoklī. Elīna nezināja, ko iesākt un vienojās, ka pirmajā vakarā viņu divvientulību kuplinās Elīnas draudzene ar vīru. «Nebija jau tā, ka es pret Stīvu būtu vienaldzīga, arī viņš man simpatizēja. Kamēr viņš bija Austrijā, sazinājāmies pa e – pastu. Tas man par puisi palīdzēja gūt vēl labāku priekšstatu. Un nu viņš nolika pie vietas to, ko patiesībā abi jutām,» stāsta meitene.
Tagad Stīvens Jelgavā nebija ieradies darba lietās, bet tikai ar vienu mērķi – iekarot Elīnas simpātijas. Viņa draugs bija parūpējies, lai Stīvens varētu labāk izklaidēt Elīnu šeit pat Latvijā. Attiecībās netrūka mīļu vārdu, ziedu, šampanieša, ballīšu. Elīnai Stīvens kļuva mazāk «bīstams», bailes un neuzticība pret puisi rimās. Dodoties uz Austriju, Stīvens ļoti lūdza meiteni pie viņa atbraukt Ziemassvētkos, puisis pat bija gatavs ar savu automašīnu Elīnai braukt pakaļ. Viņa uzaicinājumu pieņēma.
Mājinieki sagaida ar konfekštūtu
«Mans pirmais ceļojums uz Austriju bija iespaidu un pārdzīvojumu pilns. Stīvs man ieradās pakaļ, un mēs braucām kopā. 30 grādu salā šķērsojām piesnigušo Poliju. Visapkārt balts! Galā draugs mani iepazīstināja ar saviem vecākiem, kas ir ļoti vienkārši un jauki cilvēki. Stīvena tēvs mani sagaidīja ar milzīgu konfekšu tūtu,» atceras Elīna. Viņa stāsta, ka vecāki sava dēla draudzību ar meiteni no Latvijas uztvēruši ļoti mierīgi, jo viņiem arī ļoti daudzi labi draugi nav «tīrie» austrieši, bet cittautieši, kas iebraukuši Austrijā un tagad tur dzīvo. Elīna īpaši iepatikās Stīvena tētim, viņš jau sākumā teicis, ka meitenei atkal ciemos vajadzēšot braukt vasarā, un Stīvens, aci piemiedzis, piemetinājis – nevis ciemos, bet uz visiem laikiem. Elīna Austrijas priekus un izklaides baudīja divas nedēļas un tad sēdās autobusā, lai brauktu atpakaļ uz Latviju un jau vasarā atgrieztos pie Stīvena.
Meitene nolēma pamest darbu Jelgavā un jau šovasar braukt uz Insbruku pie Stīvena. «Vispirms mans mērķis ir iemācīties valodu, pēc tam studēt kādā augstskolā un atrast labu darbu. Zinu, ka vecāki nav sajūsmā par manu izvēli, bet laikam jau mīlestība, kā arī milzīgā vēlēšanās dzīvē sasniegt ko vairāk par bērnudārza auklītes darbu ir stiprāka,» domā Elīna. Viņas sapnis allaž bijis ceļot, kas līdz šim finansiālu apsvērumu dēļ nav bijis iespējams. «Mana sapņu zeme ir Indija, un ļoti gribu nopirkt īstu indietes tērpu. Stīvenam darbs ir daudzās pasaules valstīs, tādēļ labprāt viņam došos līdzi visur, kamēr pasaule būs apnikusi,» smej meitene.
Draudzenes satiksies Zviedrijā
Tā iznācis, ka arī visas trīs Elīnas labākās draudzenes, mīlestības aicinātas, devušās uz ārzemēm. Jolanta pirms diviem gadiem Daugavpils Pedagoģiskajā universitātē pabeidza zviedru un angļu valodas tulku studijas un devās strādāt uz Zviedriju, kur iepazinās arī ar savu nākamo vīru. Jolanta Zviedrijā palika. Pie vecākiem viņa bieži brauc ciemos un pagaidām Latvijā negrasās atgriezties, vismaz ne pašlaik.
Arī Gundega devusies strādāt uz ārzemēm – uz Īriju, kur iepazinusies ar vietējo puisi un palikusi dzīvot.
Ženija pagaidām vēl ir Latvijā, bet Gundegas iespaidā jau nopietni gatavojas savam braucienam uz Īriju. Vēl tikai jānokārto visi dokumenti, un septembra beigās arī ceturtā draudzene būs ceļa jūtīs. Gundega ir pārliecināta, ka Īrijā Ženijai patiks, vēl jo vairāk tāpēc, ka par viņu nopietni ieinteresējies kāds simpātisks puisis, kas strādā kopā ar Gundegu. Arī Ženija ir redzējusi viņu un nav palikusi vienaldzīga.
Visas draudzenes norunājušas strādāt godīgu darbu un vismaz reizi gadā kaut kur kopā ceļot. Nākamajā vasarā viņas nolēmušas satikties Zviedrijā pie Jolantas, bet, kā tālāk ritēs meiteņu ceļi, nav zināms pat viņām pašām…
