Ar kolektīvu vēstuli, kurā 85 vircavnieki prasa Jelgavas novada domei atjaunot mājām to vēsturiskos nosaukumus, aktualizējies jautājums par attieksmi pret kultūras mantojumu un dzimtu saknēm. Pašvaldība skaidro, ka nevar atcelt Ministru kabineta noteikumu prasību par adrešu maiņu, taču mudina jautājumu valstiskā līmenī risināt portālā «Mana balss».
Skolotājas Daces Zvirgzdas-Zvirgzdiņas skaisti atjaunotajām dzimtas mājām «Caunas», kas atrodas apmēram četrsimt metru no ciema centra, pārsimt metru aiz daudzdzīvokļu mājām, ir piešķirta adrese Platones iela 11. «Mani vecvecvecāki Grieta un Dāvis 1893. gadā Vircavas pagastā uzcēla un iekopa mājas «Caunas», un mūsu ģimene grib paturēt šo vēsturisko nosaukumu,» skaidro D.Zvirgzda-Zvirgzdiņa. Viņa domei adresētajā kolektīvajā vēstulē ir parakstījusies pirmā.
Ielām deva vairāk naudas
Vēstules parakstītāja pensionāre un agrākā Vircavas pagasta sekretāre Aija Vertule spriež – deviņdesmitajos gados piedzīvotā izdomātu ielu tīkla izvēršana ciemā saistīta ar to, ka tīri birokrātiski to uzturēšanai varēja saņemt vairāk līdzekļu nekā lauku ceļiem. A.Vertule piebilst, ka vectēva celtajām Pauļu mājām ir iedots numurs Jelgavas ielā. «Es jau saprotu, ka Jelgavas novada pašvaldība šo jautājumu nevar atrisināt. Ir jāraksta Valsts prezidentam vai kādai citai valsts institūcijai,» atzīst A.Vertule.
Abas vircavnieces piekrīt, ka viņu mājām tiktu «piekabināts» ielas numurs, ja tas ir avārijas dienestu interesēs, taču līdzās tam noteikti jāsaglabā arī vecais nosaukums.
Neko par adrešu maiņu nav dzirdējusi dramaturģe un skolotāja Vigita Pumpure, kas dzīvo Vilces pagastā. «Mūsu pagasta centrā agrāk bija Līvānu iela, kam vienīgais sakars ar Līvāniem ir tāds, ka turienes māju būves kombinātā tapa vairākas ielā saliktās mājas. Pie pirmās izdevības vilcenieki deva šīm mājām nosaukumus, jo laukos tāda ir tradīcija. «Vai tad tagad kāds aizmuguriski izlēmis, ka atkal jādzīvo Līvānu ielā?» jautā V.Pumpure.
Autobusa pieturu «Uz pieprasījumu» vairs nav
Jelgavas novada Īpašuma pārvaldes vadītāja Daiga Branta skaidro, ka ir stājušies spēkā Ministru kabineta noteikumi par adresācijas maiņu. Tie paredz, ka ciemu teritorijā jāveido ielas un ēkām jāpiešķir numuri ar piesaisti ielas nosaukumam. «Māju vecais nosaukums paliek kā nekustamā īpašuma nosaukums, taču adrese jālieto jaunā, un arī numurs pie mājas sienas jāpieliek.»
«Ja iedzīvotājus sarūgtina adrešu maiņa, viņi ir tiesīgi nosūtīt vēstuli Saeimai ar lūgumu mainīt likumu. Pastāv iespēja veidot iniciatīvu platformā «Mana balss», un, ja to elektroniski parakstīs 10 000 iedzīvotāju, Saeimā tiks rosināta likuma izmaiņas,» raksta pašvaldības pārstāve Enija Kreicberga-Kapša.
Valsts zemes dienesta pārstāve Sandra Vīgante emocionāli saprot lauku ciemu iedzīvotājus. Tas, ka, mainot adresi, lauku māju vēsturiskie nosaukumi paliek un būs pieejami mūsu reģistros, droši vien cilvēkiem ir vājš mierinājums,» atzīst S.Vīgante.
Latvijas Universitātes Vēstures institūta direktors Guntis Zemītis domā, ka šādi, mainot adreses, mazinās daudz skaistu vietvārdu lietojums, bet Latvija ar tiem ir bagāta. «Kādreiz sabiedrībā ironizēja, ka laukos autobusu pieturas vienkāršoti nosauc «Uz pieprasījumu». Tagad tādu palicis maz. Domāju, arī šajā gadījumā sabiedriskā doma kārtību var mainīt,» saka G.Zemītis un piebilst, ka viņa dzimtajā Emburgas ciemā uz tā robežas atrodas mājas «Malenieki». Viņš negribētu, ka to adrese būtu, piemēram, Draudzības iela 75. «Nav vairs bezpersoniskie padomju laiki. Es ļoti ticu laukiem,» tā G.Zemītis.
