Jelgavas rajona Padome, iepazīstoties ar Jelgavas rajona slimnīcas darbu pagājušajā gadā, novērtējusi to pozitīvi.
Jelgavas rajona Padome, iepazīstoties ar Jelgavas rajona slimnīcas darbu pagājušajā gadā, novērtējusi to pozitīvi. Par to liecina arī visas aizņemtās gultasvietas šajā ārstniecības iestādē.
Rajona Padome slimnīcas darba pārraudzībai iecēlusi trīs pilnvarniekus – Imantu Kanašku, Pārslu Geidāni un Gundaru Proli. Viņi ik ceturksni iepazīstas ar slimnīcas darbu un izvērtē to kopīgi ar rajona Padomi. Aizvadītā gada vērtējums ir pozitīvs.
– Vienīgā problēma ir nepietiekamais finansējums no Viduslatvijas slimokases, – atzīst rajona Padomes izpilddirektore Irēna Škutāne.
Pagājušajā gadā slimnīca stacionārajai daļai no slimokases par savu darbu saņēmusi 180 tūkstošu latu, kaut plānotā summa bija 160 tūkstoši, taču šogad līdzekļu trūkuma dēļ slimokase nevarēs atvēlēt vairāk par plānoto.
– Pērn slimnīca daudz naudas iztērējusi medikamentiem, bet šogad galvenais ārsts vairāk sekos, lai līdzekļi tiktu tērēti ar apdomu. Mēs ceram, ka izdosies vienoties ar slimokasi, lai finansējums nesaruktu, – skaidro izpilddirektore.
Slimokase ir noteikusi vidējo ārstēšanās laiku dažādām slimībām, bet tas nepārsniedz 13 dienu. Diemžēl uz rajona slimnīcu bieži tiek nogādāti gados veci pacienti, kuriem ar šo ārstēšanas laiku vien ir par maz. Padomes izpilddirektore šajā jautājumā ir vienisprātis ar mediķiem.
Rajona centrālās slimnīcas galvenais ārsts Olafs Ķenģis uzskata, ka Latvijā tiek ļoti maz runāts par veco ļaužu ārstēšanu.
– Viņiem bieži vien ir nepieciešams pavadīt slimnīcā ilgāku laiku. Pašlaik slimokase pilnīgi sedz tikai noteiktās dienas slimības grupās – par pārējo saņemam 60 procentu no faktiskajiem izdevumiem. Tātad slimnīcai jāstrādā ar zaudējumiem. Ceru, ka ar laiku šo jautājumu atrisinās un veco cilvēku ārstēšanai tiks izstrādāti īpaši noteikumi, – pārliecināts O.Ķeņģis.
Rajona slimnīcā vecāku cilvēku īpatsvars, kas vecāki par 65 gadiem ir 40 līdz 50 procentu. Viņu skaits pārsvarā ir nemainīgs, bet vairāk savukārt ir to pacientu, kas ierodas no laukiem. 1997. gadā tādu bija 40 procenti, bet pērn – 64.
Galvenais ārsts to komentē tā:
– Mēs taču esam rajona slimnīca.
