Kultūras jomā arī Līvbērzē ir bijis panīkuma periods, bet tagad jau var teikt, ka cilvēkiem nav pamata sūkstīties – pilnā sparā darbojas kultūras nams, ir vairāki pašdarbnieku kolektīvi, tiek rīkoti dažādu interešu pulciņi, ir arī sava kafejnīca.
Kultūras jomā arī Līvbērzē ir bijis panīkuma periods, bet tagad jau var teikt, ka cilvēkiem nav pamata sūkstīties – pilnā sparā darbojas kultūras nams, ir vairāki pašdarbnieku kolektīvi, tiek rīkoti dažādu interešu pulciņi, ir arī sava kafejnīca, kur izklaidēties.
Šķiet, ka populārākais pagastā ir vidējās paaudzes deju kolektīvs «Miestiņš», ko vada Helēna Orole. Viņas darba stāžs ir pietiekami liels, jo šai amatā pavadīti 40 gadi. Sākums bijis pavisam mazu bērnu mācīšana, vēlāk jau nākuši skolēni, kas nu izauguši par vidējo paaudzi. Kolektīva lielākais sasniegums – 1. vieta rajona deju skatē šogad. Helēna teic, ka dejošana ir tikai viena no interesēm, kas kolektīvu saista kopā. Ilgo gadu laikā dejotāji ir kļuvuši par vienu lielu saimi ar kopīgām interesēm un atpūtas brīžiem. Izveidojušās arī tradīcijas – kopēja svētku svinēšana, jubilāru sveikšana, ceļošana.
Kopīgā solī top arī jaunās dejas. Iniciatīva nāk no vadītājas, bet to «apspēlē» visi dalībnieki. Lieliska sadarbība kolektīvam ir ar vietējo kapelu, kas rūpējas par deju pavadījuma labskanību. Helēna teic, ka dzīvā mūzika ir pavisam kas cits un magnetofonu izmanto tikai pašās nepieciešamākajās reizēs. Bez dejotājiem nepaiet neviens pašdarbnieku koncerts pagastā. Protams, viņiem talkā nāk arī sieviešu vokālais ansamblis «Sekvence», folkloras ansamblis «Zemgaļi», kā arī meiteņu ansamblis.
Koncerti visbiežāk notiek kultūras namā, kas nesen ieguvis jaunu seju. Nellija Empele teic, ka pirms kultūras nama rekonstruēšanas daudzi pagastā apsvēruši domu, vai tikai nebūtu labāk remontam paredzētos līdzekļus izmaksāt pabalstos, un lieta darīta. Bet deputāti bijuši uzstājīgi, un tagad ir skaidrs, ka pūles patiesi vainagojušās panākumiem. Priekšsēdētāja atzīst, ka pašvaldības uzdevums ir radīt pieklājīgu atpūtas vidi saviem ļaudīm un pēc tam gaidīt uz atsaucību. Ja tās nav, tad jāzina, ka kaut kas tomēr palicis neizdarīts. Bet Līvbērzē ir citādi. Tur cilvēkiem ir vajadzīgas arī garīgas vērtības. Viņus sistemātiska pasākumu rīkošana ir pieradinājusi «iemīt taciņu» uz kultūras namu. Jāatzīst, ka ne viņus vien, jo uz Līvbērzi brauc arī no kaimiņu pagastiem un pat no Jelgavas. Tāpēc nav pamata sūkstīties par pasākumu neapmeklētību. Līvbērzē cilvēki prot gan strādāt, gan atpūsties.
