Jelgavas novada pašvaldībā diezgan vienprātīgi par nepieņemamu tiek atzīts Vides un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) publiskotais plāns no 119 Latvijas pašvaldībām izveidot 35. Īstenojot pārmaiņas, Ozolnieku un Jelgavas novada pašvaldības tiktu pievienotas Jelgavas pilsētai un Zemgalē pēc iedzīvotāju skaita lielākā pašvaldība varētu veidoties ap Jelgavu. Jaunajā pašvaldībā tad būtu teju 96 tūkstoši iedzīvotāju.
Jelgavas novada domes priekšsēdētājs Ziedonis Caune uzskata, ka, Jelgavas novadu apvienojot ar Jelgavu un Ozolnieku novadu, lielākas investīcijas pieplūdīs pilsētai un tiks kavēta lauku teritoriju attīstība.
Z.Caune spriež, ka pēc 2009. gadā īstenotās teritoriālās reformas Jelgavas novadā ir izdevies panākt ļoti līdzsvarotu visu pagastu attīstību – investīciju ieguldījumu, projektu līdzekļu piesaisti, infrastruktūras sakārtošanu un kopīgu redzējumu gan par sniegtajiem pakalpojumiem, gan to kvalitātes nodrošinājumu. “Esam spējuši nodrošināt pārdomātu sava novada ceļu, iestāžu, pakalpojumu attīstības, arī iedzīvotāju kopīgi īstenotu pasākumu, tradīciju programmu. Turklāt kā pašvaldība realizējam visas tai deleģētās funkcijas, ko, piemēram, mazie novadi nespēj nodrošināt,” saka Z.Caune. Viņš domā, ka apvienošanās ar Jelgavu atklātu vairākas negatīvas iezīmes – investīcijas un resursi tiktu novirzīti vairāk pilsētas teritorijas stiprināšanai, un palēnām lauku teritorijas attīstība pavājinātos. “VARAM nostādne par vienotiem pakalpojumiem neiztur kritiku, jo jau tagad novads tādus nodrošina,” par plānoto reformu kritisks ir Jelgavas novada domes vadītājs. Viņaprāt, pašvaldība, ja tai būtu izvēles iespējas, labprātāk apvienotos ar citu lauku teritoriju, piemēram, Tērveti, jo arī tas ir lauku un ar lauksaimniecību saistīts novads, kam apvienošanās sniegtu papildu kapacitāti saņemt kvalitatīvus komunālo pakalpojumu sniedzēja risinājumus, mājokļu politikas attīstību, dalību projektos un investīciju piesaistē.
Pēc Z.Caunes domām, būtu svarīgi, lai ministrija līdz ar teritoriālās reformas plānu prezentētu arī esošās situācijas analīzi, izvērtējot katra novada vai pilsētas stiprās un vājās puses, piesaistītos finanšu līdzekļus un projektu investīcijas, teritorijas sakārtošanu, rezultātus izglītības iestāžu modernizācijā un optimizācijā, un tikai tad secinātu, vai šim novadam ir nepieciešama pievienošanās kādam administratīvam centram. “Pretējā gadījumā kārtējo reizi kāds vēlas īstenot reformu reformas kādu politisku ambīciju vārdā. Turklāt, ja reiz jaunais plāns paredz pašvaldību robežas kādreizējo rajonu teritorijās, vajadzētu atcerēties, ka ne velti lielākās pilsētas jau reiz tika izdalītas ārpus rajoniem tieši tāpēc, lai nepakļautu laukus pakāpeniskai iznīkšanai par labu pilsētas attīstībai,” piebilst Z.Caune.
Šajā jautājumā līdzīgi Z.Caunem domā deputāts Kārlis Rimša, kas ir pazīstams kā atklāts domes priekšsēdētāja kritiķis: “Es saprotu, ka mazās pašvaldības vajag pievienot lielajām, bet kāpēc gan lielās apvienot ar lielajām? Reforma ir vajadzīga tikai reformas pēc?” Viņš piebilst, ka jau padomju laikos rajoni tika atdalīti no pilsētām, jo laukiem ir īpašas intereses.
Diemžēl “Ziņām” neizdevās sazināties ar Ozolnieku novada pašvaldības vadību. Taču šī novada domes deputāts Uldis Ainārs uzskata, ka Latvijai vajadzētu pamācīties no Somijas, kur ir 311 pašvaldību un pusē no tām iedzīvotāju skaits ir mazāks par sešiem tūkstošiem. “Somijā izglītības līmenis ir augstākais pasaulē. Tātad mazās pašvaldības nav šķērslis, bet gan iespēja daudziem iedzīvotājiem līdzdarboties valsts pārvaldē,” teic U.Ainārs.
VARAM informē, ka ministrijas izstrādātais teritoriālais iedalījums tiks nodots izvērtēšanai pašvaldībām un citām iesaistītajām pusēm.
