Skolēnu skaits mazajās un ne tik mazajās lauku skolās sarūk ar katru gadu. Diemžēl tā ir realitāte, ar kuru saskaramies. Sākumā lauku ļaudis no mazajiem pagastiem labākas dzīves meklējumos devās uz Latvijas lielpilsētām, bet tagad galvenokārt ceļš ir viens – uz Rīgas lidostu. No turienes tad jau kur kurais un uz kurieni.
Bet kas notiek šajos mazajos miestos? Labi ja vēl novada centrs netālu – var atrast darbu, ar ko pelnīt iztiku un uzturēt māju un ģimeni. Attālākos miestos ir pavisam cita aina – cilvēki mēģina uzturēt to, kas vēl palicis. Un bieži vien viens no pēdējiem dzīvības uzturētājiem ir skoliņa – sākumskola vai pamatskola, kurā skan vietējā pagasta bērnu balsis. Bet tieši bērni ir tas signāls, kas ļauj prognozēt konkrētas apdzīvotas vietas nākotni. Kādēļ? Pavisam vienkārši – tiklīdz bērni pagastā uzturas vairs tikai vasarās pie vecvecākiem, tas liecina, ka demogrāfiskā situācija tur strauji pasliktinās un dzimtas mājās nenotiek paaudžu maiņa. Un tad, kad vecīšus no šīm mājām pie sevis paņem bērni, mājas paliek bez dvēseles. Bet bez dvēseles nekas nenotiek.Bēdīgi klausīties valdības un ierēdņu atrunāšanos tikai uz cipariem par to, kurš ir tas brīdis, kad jāslēdz skola vien tāpēc, ka tajā mācās par diviem bērniem mazāk, nekā pēc likuma burta jābūt. Kurš ir vainīgs, ka desmitiem gadu esam tikai runājuši par vienmērīgu reģionālu attīstību, kamēr realitātē lielāko aktivitāti veltījuši tikai ekonomiski aktīvajiem centriem? Kāpēc tikai nesen sākām domāt par iespēju mudināt cilvēkus pašiem sāk savu rūpalu – kļūt par mājražotājiem, mazajiem komersantiem? Kādēļ tas nevarēja būt jau 20 gadus? Taču tolaik mums svarīgāk bija piesaistīt ārvalstu investorus (no kuriem daļa jau sen pārcēlušies citur), bet pašu uzņēmējus tā īsti nemaz neatbalstījām. Un, lūk, – šobrīd lielākā daļa darba devēju jau vien ir pašmāju uzņēmēji – sisti, nicināti, bet norūdījušies un stipri. Pēkšņi nacionālais uzņēmējs (arī mazais mājražotājs) kļuvis ļoti svarīgs valstij, jo valdība sapratusi – kurš cits daudz vairāk domās par darba došanu kaimiņam, nodokļu samaksu un savas valsts uzturēšanu ja ne nacionālais uzņēmējs, kuram šeit ir tēva mājas. Protams, ja vēl tās ir saglabājušās.
