Kaut arī pēdējos gados laucinieku skaits samazinājies, tomēr lauku aptiekas Elejā, Zaļeniekos, Kalnciemā, Sesavā, Līvbērzē, Nākotnē un Staļģenē turpina darboties diezgan stabili. Pirms pusgada aptieka atvērta arī Vircavā, kur tā bija slēgta saimnieciskās lejupslīdes laikā.
Pērn septembrī atvērtajā Vircavas aptiekā, kas atrodas tajā pašā ēkā, kur pagasta pārvalde, pasts un bibliotēka, iegriezusies jaunā māmiņa Indra Feldmane-Ducmane. Viņa tobrīd ir vienīgā aptiekas apmeklētāja, un tādēļ ir iespēja ar farmaceiti aprunāties gan par mājās palikušo slimnieku, kuram, iespējams, gripa «visu lauž», gan par profilaksi pārējiem ģimenes locekļiem. I.Feldmane-Ducmane teic, ka aptieka Vircavā bijusi ļoti gaidīta sevišķi ģimenēs ar maziem bērniem. Nopelna mazāk nekā 300 latuFarmaceite Anita Ziemele stāsta, ka apmeklētāju plūsmu ietekmē pensiju izmaksas dienas, pieņemšanas stundas ģimenes ārsta praksē, skolas un bērnudārza darba laiks. Viņasprāt, Vircava ir dzīvīgs lauku centrs. Tādēļ arī A.Ziemele, kas par farmaceiti strādā jau vairāk nekā divdesmit piecus gadus, tieši tur sadūšojusies īstenot savu profesionālo mērķi – atvērt aptieku. Ievērojot pastāvošos noteikumus, sākt savu biznesu pilsētā neesot bijis iespējams. Lai samazinātu komerciālo risku, A.Ziemele pagaidām uz pusslodzi strādā iepriekšējā darbavietā aptiekā Jelgavā. Vircavas pagasta pārvaldes vadītāja Rita Borščevska stāsta, ka pašvaldība cenšas aptiekai nākt pretī, izīrējot 45 kvadrātmetru telpas par nelielu samaksu. Par apkuri gan aptieka maksā pati. Arī telpu piemērošana aptiekas vajadzībām, ņemot nelielu kredītu, veikta par A.Ziemeles līdzekļiem. Elejas aptiekas īpašniece Astrīda Upeniece, kas tur strādā jau 49 gadus, atzīst, ka pašlaik neklājas viegli, jo ieņēmumus «apēd» lielie nodokļi, kā arī elektriskās apkures un īres maksa (aptieka atrodas privātīpašumā). «Zāļu reģistrēšana ir šausmīgi dārga. Tādēļ daudzi izreklamēti preparāti tiek reģistrēti kā uztura bagātinātāji, kam ir nevis zālēm piemērotais 12 procentu, bet 21 procenta nodoklis. Katru mēnesi Valsts ieņēmumu dienestam PVN pārskaitām vairāk nekā sešsimt latu. Pašiem pāri nekas nepaliek. Aptiekā alga nav lielāka par trīssimt latiem uz papīra,» stāsta A.Upeniece. Viņa piebilst, ka pati ir pensionāre. Savu aptieku viņa plāno nodot meitai. Tālākos laukos aptiekas slēgtasZaļenieku aptiekāre Aija Reble par darba trūkumu nesūdzas. Pēc tam, kad aptiekas slēgtas Augstkalnē un Tērvetes centrā, Zaļeniekos pircēju esot vairāk. Zaļenieku aptieka ir Dzintrai Lūsiņai piederošās Jelgavas Galma aptiekas filiāle. Tā Zaļenieku kultūras nama telpās darbojas ap divdesmit gadu. Par darba trūkumu nesūdzas arī Ozolnieku aptiekāre Zane Daugele. Aptieka pašvaldības telpās Ozolnieku tautas namā darbojas jau 18 gadu. Z.Daugele teic, ka cilvēki ir diezgan apmierināti, jo pēc katra sīkuma neesot jāskrien uz Jelgavu. Likumos nav noteiktībasAptieku īpašnieku asociācijas valdes priekšsēdētājs Jānis Lībķens spriež, ka pēc ekonomikas likumiem aptieka normāli var darboties apdzīvotā vietā, kur tā apkalpo vismaz četrus tūkstošus iedzīvotāju. Viņaprāt, farmaceiti, kas aptiekas uztur nelielos lauku ciematos, ir entuziasti, kuri mīl savu darbu un pagasta cilvēkus. Daudzi no viņiem savas aptiekas no pensijas sponsorējot. «Aptieka jau nav veikals, kur likt tādu cenu, kādu grib. Ir Ministru kabineta noteikta maksimālā piecenojuma formula, kas stingri jāievēro,» teic J.Lībķens.Viņš atzīst, ka attieksmē pret lauku aptiekām visas pašvaldības nevar likt vienā maisā. Dažas zāļu tirgotavām nākot pretī, sedzot izdevumus par telpām, apkuri un komunālajiem pakalpojumiem. Taču citviet tiekot rīkoti telpu nomas konkursi, un tas, kurš vairāk maksā, īres tiesības arī saņem. «Normatīvajos aktos ir dažādi skaidrojams mistrojums. No vienas puses, pašvaldībām tiek prasīts, lai tās savas telpas izīrē, gūstot maksimālu labumu. No otras puses, likums prasa iedzīvotājiem nodrošināt pakalpojumu minimumu, un farmaceitiskā aprūpe ir nozīmīga veselības aprūpes sastāvdaļa,» skaidro J.Lībķens.
