Nelauksaimnieciskās uzņēmējdarbības attīstības programma paver iespējas lauku teritorijas attīstībai un izstrādāta ar mērķi veicināt laukos ekonomisko attīstību, atbalstot nelauksaimniecisko uzņēmējdarbību.
Nelauksaimnieciskās uzņēmējdarbības attīstības programma paver iespējas lauku teritorijas attīstībai un izstrādāta ar mērķi veicināt laukos ekonomisko attīstību, atbalstot nelauksaimniecisko uzņēmējdarbību, uzlabojot infrastruktūru, pilnveidojot ainavu atbilstoši uzņēmējdarbības vajadzībām un ievērojot vides aizsardzības prasības. Plašāk par šīs programmas iespējām un uzdevumiem stāsta Zemgales attīstības aģentūras direktors Raitis Vītoliņš. Viņš ir piedalījies programmas sagatavošanā un pilnveidošanā.
Nelauksaimnieciskās uzņēmējdarbības attīstības programma aptver rūpniecību; sadzīves, tūrisma, atpūtas un citus pakalpojumus; būvniecību; amatniecību; ar datortehnikas komplektāciju saistītu uzņēmējdarbību; akvakultūru audzēšanu; medniecību. Tā nav paredzēta finansu starpniecības darījumiem, operācijām ar nekustamo īpašumu, ar valsts pārvaldi, aizsardzību un tirdzniecību saistītām darbībām.
Tātad atbalstāmās aktivitātes ir ar lauksaimniecisko ražošanu nesaistīta saimnieciskā darbība laukos (piemēram, uzņēmējdarbības infrastruktūras attīstīšana – pievedceļu uzlabošana, ūdensapgādes un energoapgādes sistēmu ierīkošana un uzlabošana u.c).
Domāta fiziskām un juridiskām personām
Programmas atbalstu var saņemt gan juridiskas, gan fiziskas personas (gan pilsoņi, gan pastāvīgie iedzīvotāji ar mērķi dibināt uzņēmumu vai pārtapt par komersantu projekta darbības laikā. Uzņēmējdarbības attīstības projekti jārealizē noteiktā mērķa teritorijā, kurā neietilpst valsts lielās pilsētas un Rīgas rajons, kā arī to rajonu centri, kuriem nav piešķirts īpaši atbalstāmā reģiona statuss. Atbalstu var saņemt arī jebkurš pilsētas uzņēmējs un iedzīvotājs, ja viņš savu projektu realizē lauku teritorijā. Fiziskajām personām projekta realizācijas laikā ir jāizveido un jāiereģistrē uzņēmums, bet uzņēmējiem jābūt reģistrētiem Valsts ieņēmumu dienestā kā nodokļu maksātājiem. Viņiem nedrīkst būt nodokļu parādu un vismaz 51 procentam uzņēmuma pamatkapitāla jāpieder Latvijas pilsoņiem vai pastāvīgajiem iedzīvotājiem.
Lai saņemtu programmas līdzekļus, jānodrošina vismaz kāds no ieguvumiem – jāizveido un jāsaglabā jaunas darba vietas; jāgūst vai jāpalielina ienākumi; jānodrošina uzņēmuma saimnieciskā attīstība un uzņēmējdarbības attīstība attiecīgajā teritorijā.
Pieejams kredīts, garantijas un grants
Nelauksaimnieciskās uzņēmējdarbības attīstības programmas ietvaros var saņemt kredītu no Hipotēku un zemes bankas projekta finansēšanai. Ja pretendents nespēj garantijas sniegt pietiekamā apjomā, var saņemt kredītgarantijas no Lauku attīstības fonda. Programma paredz arī atbalsta maksājumus jeb tā sauktos grantus pēc projekta īstenošanas, kā arī reģiona attīstības aģentūras speciālistu konsultācijas un palīdzību projekta izstrādē.
Programma neierobežo kredīta apjomu. Kredīta ņēmējam un bankai savstarpēji vienojoties, kredītu var saņemt tādā apmērā, kāds atbilst kredītņēmēja maksātspējai un projekta vajadzībām. Kredītgarantijās iespējams iegūt līdz 70 procentiem no aizdevuma saņemšanai nepieciešamā nodrošinājuma.
Atbalsta maksājumus (grantus, kas ir valsts ieguldījums projektā) var piešķirt 30 procentu apmērā no projekta attaisnotajiem izdevumiem. Programmā pieejamas arī papildu atbalsta iespējas. Proti, ja projekta īstenotāja juridiskā adrese ir mērķa teritorijā un arī projekts tiek īstenots tajā, atbalsta maksājums tiek palielināts par desmit procentiem no attaisnoto izdevumu summas. Arī tad, ja projektu īsteno īpaši atbalstāmā reģiona lauku teritorijā vai valsts pierobežas lauku teritorijā, atbalsta maksājumu palielina par desmit procentiem.
Attaisnotie izdevumi jāpamato ar dokumentiem
Programmas ietvaros atbalsta maksājuma saņemšanai pie attaisnotajiem izdevumiem pieder jaunu pamatlīdzekļu un dzīvnieku pirkšana; būvniecības materiālu iegāde; būvniecības, rekonstrukcijas, labiekārtošanas izmaksas, pamatojoties uz līgumiem ar trešajām personām, kas atbild par darbu izpildi; ēku un būvju nojaukšanas izmaksas, kas tieši saistītas ar projektu sagatavošanu un/vai īstenošanu un 12 procentu no vispārējām izmaksām, kas ietver arhitektu, inženieru un konsultantu honorārus, projekta izpildīšanas iespēju pētījumus, patentu un licenču saņemšanu, kā arī papildu izdevumi par visām minētajām izmaksām. Visiem izdevumiem jābūt apstiprinātiem ar attaisnojuma dokumentiem, kas paredzēti grāmatvedību reglamentējošos normatīvajos aktos.
Kas jāņem vērā atbalsta saņēmējam?
Atbalsta maksājums vienam saņēmējam nedrīkst pārsniegt desmit tūkstošus latu, un to izmaksā pēc projekta realizēšanas. Viens projekts var saņemt gan kredītgarantijas, gan atbalsta maksājumu pēc ieceru īstenošanas.
Granta saņēmējam trīs gadu laikā (ja biznesa plānā netiek paredzēts ilgāks periods) jāapņemas sasniegt biznesa plānā paredzētos rezultātus ne mazāk kā 70 procentu apmērā. Objektu, kuram piešķirts atbalsta maksājums, nedrīkst pārdot, dāvināt u.tml. Izņēmums ir nolietojušos vai novecojušo pamatlīdzekļu aizvietošana ar jauniem. Nedrīkst arī samazināt līdzšinējo ražošanas apjomu un pārvietot ražotni uz citu administratīvo teritoriju. Projekta izmaiņas, kas paredz ražošanas veida maiņu un ražošanas apjoma samazināšanos, jāsaskaņo ar Hipotēku banku. Reizi gadā atbalsta saņēmējs iesniedz pārskatu par uzņēmumu un projekta realizāciju un nekavējoties atmaksā grantu, ja nav izpildīti noteikumi.
Atbalsta saņemšanai projekta īstenotājs iesniedz projekta pieteikumu Hipotēku bankā. Finansu iestāde izvērtē projekta atbilstību nelauksaimnieciskās uzņēmējdarbības attīstības programmas nosacījumiem. Ja kredītņēmējam trūkst kredīta nodrošinājuma, bet citādi finansēšanai piedāvātais projekts atbilst programmas kritērijiem, banka informē kredītņēmēju par iespēju saņemt Lauku atbalsta fonda galvojumu. Garantijas tiek izsniegtas uz laiku, kāds vajadzīgs, lai kredīta ņēmēja nodrošinājums būtu pietiekams kredīta atlikuma nodrošināšanai. Garantijas apjoms nepārsniedz 70 procentu no kredīta saņemšanai nepieciešamā nodrošinājuma.
Atbalstu maksājumu (grantu) saņemšanai pretendents pēc projekta realizācijas iesniedz Hipotēku bankā Valsts ieņēmumu dienesta izziņu par nodokļu nomaksu; informāciju par atbalsta saņēmēju (reģistrācijas apliecību, statūtus u.c.) un tā finansiālo stāvokli (bilance, peļņas zaudējumu aprēķins u.c.); atbalstāmo projektu (biznesa plānu, tāmes, pieņemšanas, nodošanas aktus u.c.) un apliecina ar projekta realizāciju saistīto izdevumu samaksu.
Pretendentiem, kas nav pievienotās vērtības nodokļa (PVN) maksātāji, atbalsta maksājums tiek piešķirts un izmaksāts ar PVN, bet PVN maksātājiem atbalsta maksājums tiek piešķirts un izmaksāts bez PVN. Hipotēku banka izvērtē projekta un izmaksu atbilstību programmā definētajiem nosacījumiem un pieņem lēmumu par atbalsta maksājuma izmaksu un akcepta gadījumā izsniedz attiecīgo atbalsta maksājumu.
Lai saņemtu atbalstu no nelauksaimnieciskās uzņēmējdarbības attīstības programmas, iesniegtais projekts nedrīkst būt finansēts no citiem avotiem. Programma sāks darboties šā gada beigās. Tā tiks īstenota līdz piešķirto finansiālo līdzekļu izlietošanai vai pārtraukta ar brīdi, kad sāksies finansēto atbalsta pasākumu piešķiršana lauku attīstībai no Eiropas Savienības strukturālajiem fondiem.
Attīstības aģentūra organizēs seminārus
Programmas sākuma un realizācijas gaitā Zemgales attīstības aģentūras kontraktētie speciālisti organizēs informatīvus seminārus, mācības un konsultācijas atbalsta saņēmējiem pagastos, rosinās vietējos iedzīvotājus piedalīties programmā, lai sāktu savu uzņēmējdarbību, kā arī veicinās pašreizējo lauku un pilsētu uzņēmēju piesaistīšanu attiecīgajai lauku teritorijai, kā arī palīdzēs projektu izstrādē.
Pašlaik Zemkopības ministrijas speciālisti kopā ar reģionu attīstības aģentūrām un Hipotēku bankas speciālistiem gatavojas, lai jau novembrī sāktu nelauksaimnieciskās uzņēmējdarbības attīstības programmas realizāciju.
Kopumā nelauksaimnieciskās uzņēmējdarbības attīstības programmai atvēlēti septiņi miljoni latu. Tostarp piecus miljonus latu piesaistīs Hipotēku bankai. No šīs summas 2,2 miljoni latu domāti bankas pašu kapitāla palielināšanai un 2,8 miljoni latu atbalsta maksājumu jeb grantu finansēšanai. Lauku attīstības fondam kredītgarantiju fonda papildināšanai piešķirs 1,4 miljonus latu. 600 000 latu saņems Lauku atbalsta dienests līgumu slēgšanai ar plānošanas reģionu attīstības aģentūrām konsultatīvā atbalsta nodrošināšanai. Šo naudu sadalīs proporcionāli rajonu skaitam tajās.
